Kas pērn visbiežāk ietekmējis aviācijas drošību Latvijā?

© Peter Kovalev/TASS/SCANPIX/LETA

Aviācijas drošumu pagājušajā gadā Latvijā visbiežāk apdraudēja bīstamie priekšmeti pasažieru bagāžā, secināts Civilās aviācijas aģentūras (CAA) Lidojumu drošuma pārskatā par 2019.gadu.

CAA pārstāvis Aivis Vincevs aģentūru LETA informēja, ka Latvijā 2019.gadā aviācijas nelaimes gadījumu komercaviācijā nebija, taču bija divi nopietni incidenti. Savukārt vispārējās nozīmes aviācijā bija viens nopietns incidents.

Savukārt gadu iepriekš - 2018.gadā - Latvijā notika divi nopietni incidenti komercaviācijā un četri nelaimes gadījumi ar diviem bojāgājušajiem vispārējās nozīmes aviācijā.

2019.gadā CAA datu bāzē ievietoti ziņojumi par 1252 atgadījumiem, kamēr 2018.gadā bija ziņojumi par 1031 atgadījumu, bet 2017.gadā - par 869 atgadījumiem.

Vincevs uzsvēra, ka pieaugošais atgadījumu skaits saistīts ar diviem faktoriem. Pērn pieaudzis kopējais lidojumu skaits, tostarp, piemēram, lidostā "Rīga" 2019.gadā apkalpoti 87 007 lidojumi, kamēr 2018.gadā - 83 468 lidojumi. Tāpat uzlabojas ziņošanas kultūra, pieaugot brīvprātīgo ziņojumu skaitam.

Visvairāk 2019.gadā ziņots par atgadījumiem, kas netiek atsevišķi izdalīti, bet notiek salīdzinoši biežāk - darba laika pagarinājumi, atgadījumi saistīti ar bīstamo kravu, ar gaisa kuģa vadīšanu un citi. Pērn bija 606 šādi atgadījumi, turpretim gadu iepriekš - 380.

Visbiežāk jeb 135 gadījumos šie atgadījumi saistīti ar bīstamiem priekšmetiem pasažieru bagāžā, piemēram, akumulatoriem, lādētājakumulatoriem (ārējām uzlādes baterijām), litija-jona baterijām, bet Ziemassvētku laikā - pirotehnikas izstrādājumiem, īpaši brīnumsvecītēm.

Otrajā vietā ir sadursmes ar putniem, kas ir apdraudējums lidojumu drošumam. Pērn šādu atgadījumu skaits bija 185, bet gadu iepriekš - 158.

CAA atzīmēja, ka, pieaugot gaisa satiksmes intensitātei, šādu sadursmju skaits pasaulē palielinās. Līdzīgi arī sadursmju skaitam uz 1000 lidojumiem lidostā "Rīga" pēdējo 10 gadu laikā novērojama tendence pieaugt, kas gan saistāms ar ziņošanas kultūras uzlabošanos. Vienlaikus sadursmēm ar putniem, kad putns ir iekļuvis dzinējā, lidostā "Rīga" kopumā ir tendence samazināties.

Vincevs norādīja, ka pērn novērojams neliels samazinājums atgadījumu skaitā, kuros iesaistīti bezpilota gaisa kuģi jeb droni, salīdzinot ar 2018.gadu, tomēr vairāku gadu skatījumā šo atgadījumu skaitam ir tendence palielināties. Tostarp pieaug tādu atgadījumu skaits, kad droni tiek vadīti bīstami tuvu pārējiem gaisa kuģiem, līdz ar to radot draudus lidojumu drošumam. Pērn ziņots par trim atgadījumiem, bet 2018.gadā - par pieciem atgadījumiem, kuros iesaistīti droni.

Pasaulē 2019.gadā aviācijā nelaimes gadījumos bojāgājušo skaits bija 240, kas ir būtiski mazāk nekā 2018.gadā - 523. Bojāgājušo skaits ir arī zemāks par pēdējo piecu gadu vidējo rādītāju, kas ir 303 bojāgājušie gadā.

Latvijā

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļu izlietojums netiek plānots izmaksu efektīvā veidā – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana nenotiek ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Turklāt pieejamais finansējums ilgstoši netiek izmantots klimata pārmaiņu mazināšanai, līdz 2023. gada beigām uzkrājot jau 320 miljonus eiro, tādējādi neveicinot Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Svarīgākais