"PATA" un "PATA BOARD" pieprasa atsaukt "Nekā personīga" paustās 10 nepatiesās un maldinošanās ziņas

SIA PATA un SIA PATA BOARD advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā pieprasa atsaukt desmit maldinošas ziņas sižetā, kas tika pieteikts kā "No "Latvijas valsts mežu" koksnes eksporta uz Skandināviju krējumu nosmeļ privāts uzņēmums".

Uzņēmumi uzskata, ka iepriekšminētais sižets, kurš tik pārsātināts ar nepatiesām ziņām, ir melīgs un maldinošs viss kopumā, taču tā kā juridiski nav iespējams pieprasīt atsaukt visu sižetu, uzņēmumi pieprasa atsaukt vienīgi tajā ietvertās nepatiesās ziņas.

Nepatiesās ziņas, kuras tiek prasīts atsaukt, ir šādas:

1. "No "Latvijas valsts mežu" koksnes eksporta uz Skandināviju krējumu nosmeļ privāts uzņēmums" (pasvītrotais teksts - 1.nepatiesā ziņa)
2. "Valsts mežos iegūtā papīrmalka pie skandināviem nonāk ar privāta uzņēmuma starpniecību, kas šajā procesā nopelna, apejot konkurenci" (pasvītrotais teksts - 2.nepatiesā ziņa);
3. "Taču mežā aina atšķiras no teorijas. Koksne joprojām tiek šķirota malkas un papīrmalkas kaudzēs, un vērtīgā papīrmalka tiek tirgota ar nosaukumu "tehnoloģiskā koksne" (pasvītrotais teksts - 3.nepatiesā ziņa);
4. "Pie vērtīgajiem līgumiem izdevies tikt 19 firmām (sižetā rakstiski minētās firmas: SIA Avoti SWF, SIA Baltic Block, SIA Bērzi plus, SIA Dižmežs, SIA Graanul invest, SIA Graanul Pellets, SIA Kronospan Riga, SIA Kurzemes granulas, SIA Lataks, SIA Latgran, SIA LIDSIL, SIA Meža bites, SIA New fuels, SIA NORSK resource, SIA Pellet 4energia, SIA Priedaine, SIA Wood 4U ). Visas ir granulu vai kokskaidu plātņu ražotāji, izņemot divas" (pasvītrotais teksts - 4.nepatiesā ziņa);
5. "2018.gadā papīrmalkas cena sasniedza rekordlīmeni. Ja "Latvijas valsts meži" tehnoloģisko koksni tirgoja par 37 eiro, tad ostā koksne brīžiem bija pat divreiz dārgāka" (pasvītrotais teksts turpmāk - 5.nepatiesā ziņa);
6. "Kopumā 2018. gadā, kas bija papīrmalkas rekordcenas gads." (pasvītrotais teksts - 6.nepatiesā ziņa);
7. "Šomēnes "Rīgas siltums" izsludinājis lielāko šķeldas iepirkumu gan uzņēmuma, gan valsts vēsturē. Pretendentiem jāspēj ne tikai piedāvāt izdevīgu cenu, bet arī nodrošināt, ka piegādes ir stabilas. Iepriekš tā "Patai" bija problēma, tāpēc "Rīgas siltums" ar šo uzņēmumu līgumu lauza. Tagad "Patai" ir tāda pieeja valsts mežu resursiem, kāda nav nevienam citam šķeldas ražotājam" (pasvītrotais teksts - 7.nepatiesā ziņa) .

Maldinošās ziņas, kuras tiek prasīts atsaukt, ir šādas:

1. "Kocēnu novada izpilddirektors par projektu runāt nevēlējās, bet mērs atminējās, ka savulaik par to runāts" (1.maldinošā ziņa);
2. ""Nekā personīga" rīcībā ir pavadzīmes, kas liecina, ka "Patai" un "Pata Board" lēto tehnoloģisko koksni piegādā pa taisno uz ostām" (pasvītrotais teksts - 2.maldinošā ziņa);
3. "Daļu no koksnes "Latvijas valsts meži" piegādāja "Pata" grupas pārkraušanas laukumā Inčukalnā" (pasvītrotais teksts - 3.maldinošā ziņa)

Viss sižeta vēstījums, ka vērtīgā papīrmalka tiek tirgota par lētu naudu ar nosaukumu "Tehnologiskā koksne" un ka divi uzņemumi "nosmeļ krējumu", pārdodot šo pašu koksni tālāk par divkārt dārgāku cenu, ir pilnīgi izdomājumi, kas neatbilst patiesībai un grauj uzņēmumu reputāciju.

SIA PATA Board strādā pie OSB plātņu ražotnes izveides kopš 2016. gada industriālajā parkā Valmieras pilsētā, nevis Kocēnu novadā, kā nepatiesi tika apgalvots raidījumā.

Diemžēl, no uzņēmuma neatkarīgu iemeslu dēļ, ražotnes izveide šajā vietā ir aizkavējusies saistībā ar militāra piesārņojuma atklāšanu minētajā pašvaldībai piederošajā teritorijā un aizliegumu pagaidām veikt tajā jebkādu darbību.

Investīciju apjoms ražotnes izveidē ir plānots vairāk nekā 200 miljonu eiro. Šādas lielas investīcijas ražošanā nav iespējamas bez ilgtermiņa līgumiem par izejvielu piegādi, kādi ir visiem citiem šajā nozarē ražojošajiem uzņēmumiem Latvijā. Šī iemesla dēļ SIA PATA Board vērsās VAS LVM ar lūgumu nodrošināt šādu izejvielu piegādes līgumu, kāds ir visiem pārējiem ražotājiem un tiesības piedalīties publiskā iepirkuma procedūrā, piedāvājot konkurētspējīgu iepirkuma cenu iepirkuma procedūras ietvaros. Izejvielu līguma esamība bija un ir obligāts priekšnoteikums, lai vispār būtu iespējams uzsākt jebkādas sarunas par šāda apmēra finansējuma piesaisti un jaunas ražotnes izveidi neatkarīgi no tā, vai ražojošo objektu veidotu PATA vai kāds cits tirgus dalībnieks.

Sakarā ar ražotnes izveides aizkavēšanos, tehnoloģiskā koksne PATA Board nav nepieciešama, taču SIA PATA Board turpina pildīt saistības pret LVM par tās iepirkšanu, tajā skaitā, lai izvairītos no ievērojamām soda sankcijām šo līgumu laušanas gadījumā. SIA PATA Board gan 2018., gan pagājušā gadā ir strādājusi ar peļņu, kas tikai nedaudz pārsniedz 1%. SIA PATA 2018. gadā strādāja ar 3,5% peļņu, bet pēc 2019. gada operatīvajiem finanšu rādītājiem ar ne vairāk kā 0.7 % peļņu.

Proti, jebkādi apgalvojumi par "krējuma nosmelšanu" ir vienkārši nepamatoti meli.

PATA grupa ir Latvijā lielākais privātais pilna cikla mežu apsaimniekošanas, koksnes tirdzniecības un loģistikas uzņēmums, koksnes produktu ražotājs, un eksportētājs, kas pat šobrīd, ārkārtas situācijas laikā, nodarbina 500 darbiniekus visā Latvijā, samaksājot ik gadu vairāk nekā sešus miljonus iedzīvotāju ienākumu un valsts sociālās apdrošināšanas nodokļos.