SM valsts sekretāra vietniekam jāmaksā sods par ministrijas auto izmantošanu personīgām vajadzībām

© GAtis Rozenfelds/F64 Photo Agency

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis 90 eiro sodu Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniekam Uldim Reimanim par ministrijas automašīnas izmantošanu personīgām vajadzībām, informēja KNAB.

KNAB norāda, ka amatpersona 2018.gada 27.aprīlī, izmantojis personīgām vajadzībām SM automašīnu, proti, amatpersona uzdeva transportlīdzekļa vadītājam nogādāt savu radinieci uz norādīto vietu.

Šādi Reimanis neievēroja Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktos publiskas personas autotransporta izmantošanas noteikumus.

Tādējādi amatpersona pārkāpa likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto aizliegumu veikt darbības, kurās pati amatpersona un tās radinieki ir ieinteresēti, un likumā noteikto ierobežojumu rīkoties ar publiskas personas institūcijas mantu.

Amatpersona šogad aprīlī sodu samaksāja.

LETA jau rakstīja, ka Reimanim bija piemērots rājiens un uzlikts atmaksāt zaudējumus 61,69 eiro apmērā par dienesta automašīnas izmantošanu personīgajām vajadzībām.

Spriedumā lasāms, ka SM valsts sekretārs 2018.gada 6.jūlijā ierosināja disciplinārlietu pret Reimani, kuras izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka Reimanis ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, kas saistīts ar negodprātīgu valsts finanšu līdzekļu izmantošanu, proti, Reimanis pērn trīs dienas savām personīgajām vajadzībām izmantojis dienesta auto un šofera pakalpojumus.

Ierēdnis skaidrojis, ka dienesta transportu izmantojis, lai nokļūtu no savas dzīvesvietas Baltezerā uz darba vietu, jo uzskatījis, ka viņš un viņa ģimene tiek novērota, tādējādi viņš esot baidījies par savu un ģimenes drošību. Tāpat viņš norādījis, ka dienesta transporta līdzekļa izmantošana bijusi nepieciešams darba pienākumu izpildīšanai un ka sabiedriskā transporta izmantošana no viņa dzīvesvietas līdz darba vietai neesot iespējama un apgrūtinot darba efektivitāti.

Komisijas ieskatā, šāds skaidrojums nebija pietiekošs, lai pamatotu dienesta transporta izmantošanu personīgajām vajadzībām.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.