Pētījums: ar karti biežāk norēķinās iedzīvotāji, kuru ienākumi ir virs 1000 eiro

 
©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Aktīvākie bezskaidras naudas norēķinu izmantotāji ir iedzīvotāji ar ienākumiem virs 1000 EUR, turklāt jaunus norēķinu veidus savā ikdienā aktīvāk ievieš vīrieši un gados jauni iedzīvotāji, liecina “Ferratum Group” veiktais pētījums.

Izteikti biežāk bezskaidras naudas norēķinus ikdienā izmanto iedzīvotāji ar ienākumiem virs 1000 EUR. Šī iedzīvotāju grupa vairāk nekā citas grupas izmanto bezkontakta bankas maksājumu kartes (81%), maksājumus ar viedtālruni (25%), nebanku finanšu norēķinu veidus (23%) un maksājumus ar viedpulksteni (4%). Salīdzinoši iedzīvotāji ar ienākumiem zem 400 EUR ikdienā izmanto bezkontakta maksājumu kartes (36%) un maksājumus ar viedtālruni (7%), savukārt norēķiniem praktiski nemaz neizmanto viedpulksteni un nebanku maksājumu līdzekļus.

“Interesanti, ka maksājumu karšu lietošana ir vienlīdz populāra visās vecuma grupās, taču citus bezkontakta norēķinu veidus biežāk izmanto gados jauni iedzīvotāji. Piemēram, viedtālruni norēķiniem ikdienā izmanto 22% aptaujāto vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kas ir būtisks lēciens attiecībā pret pārējām vecuma grupām: 30-39 gadi (15%), 40-49 gadi (7%), 50-59 gadi (7%) un 60-74 gadi (5%),” norāda “Ferratum Group” pārstāvniecības Latvijā vadītājs Artis Bērziņš.

Jaunās tehnoloģijas izteikti biežāk izmēģina vīrieši, piemēram, ar viedtālruni ikdienā norēķinās 15% vīriešu un tikai 7% sieviešu. Nebanku norēķinu veidus, piemēram, Apple Pay izmanto 10% vīriešu un 4% sieviešu. Līdzvērtīgi, 54% vīriešu un 51% sieviešu, tiek izmantotas bezkontakta bankas maksājumu kartes.

Bezskaidras naudas popularitāte turpina pieaugt, īpaši šobrīd, kad vīrusa ietekmē skaidras naudas darījumi tiek klasificēti kā nedroši. “Ferratum Group” veiktais pētījums atklājis, ka gandrīz vienlīdz bieži norēķini tiek veikti gan ar parastām (54%), gan bezkontakta (52%) bankas maksājumu kartēm. Maksājumi ar viedtālruni izmantoti gandrīz 6 reizes biežāk (11%) kā norēķini ar viedpulksteni (2%). Savukārt nebanku maksājumus savā ikdienā izmanto 7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.