Pēdējo mēnešu laikā ir būtiski pieaudzis to Saeimas deputātu skaits, kuri balsojumos skaidri pauž savu viedokli ar "par" vai "pret", nevis atturas, liecina "Sabiedrības par atklātību - Delna" ("Delna") apkopotie dati.
Kā informēja "Delnas" direktores vietniece Inese Tauriņa, salīdzinot jaunākos 13.Saeimas deputātu balsojumu datus, redzams, ka aptuveni septiņu mēnešu ilgā laika periodā, no 2019.gada 1.oktobra līdz šā gada 14.maijam, 20 Saeimas deputāti ne reizi nav balsojuši ar "atturos". Turpretim iepriekš nepilnu 11 mēnešu ilgā laika periodā, no 2018.gada 6.novembra līdz 2019.gada 26.septembrim, tikai septiņi deputāti nevienu reizi balsojumos neatturējās.
20 deputāti, kuri pēdējā apskatītajā laika periodā balsojumos ne reizi neatturējās, ir "Jauno konservatīvo frakciju" pārstāvošie Uldis Budriķis, Jānis Butāns, Jānis Cielēns, Gatis Eglītis, Krišjānis Feldmans, Juris Jurašs, Eva Mārtuža, Linda Ozola, Juris Rancāns, Sandis Riekstiņš, Evita Zālīte-Grosa, Reinis Znotiņš un Normunds Žunna, pie frakcijām nepiederošie Aldis Blumbergs, Aldis Gobzems, Artuss Kaimiņš, Linda Liepiņa un Jūlija Stepaņenko, kā arī Aivars Geidāns no "KPV LV" un Inese Ikstena no "Attīstībai/Par!" (AP).
Kopējais vidējais atturēšanās daudzums Saeimas balsojumos ir sarucis, proti, pēdējo aptuveni septiņu mēnešu laikā vienā sēdē deputāti balsojumos atturējās vidēji 44 reizes, bet iepriekš nepilnu 11 mēnešu ilgajā laika periodā - vidēji 47 reizes. Šogad arī bijušas divas Saeimas sēdes - 6.februārī un 13.martā -, kurās neviens deputāts balsojumos ne reizi neatturējās.
"Delna" secinājusi, ka tieši jaunpienākušās frakcijas Saeimā ir tās, kuru deputāti balsojumos vismazāk izmanto atturēšanās iespēju, piemēram, pēdējo septiņu mēnešu laikā vismazāk balsojumos atturējušies parlamentārieši no "Jauno konservatīvo frakcijas", kā arī "KPV LV" un AP frakcijām. Balsojumos reti atturējušies arī pie frakcijām nepiederošie deputāti.
Līdere ar proporcionāli visvairāk "atturos" balsīm, tāpat kā iepriekš, ir palikusi opozīcijā esošā "Saskaņas" frakcija, kurai attiecīgi seko Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un "Jaunās vienotības" (JV) frakcijas.
Kā aprēķinājusi "Delna", pēdējo aptuveni septiņu mēnešu laika periodā viens "Saskaņas" deputāts balsojumos ir atturējies vidēji 41 reizi, bet viens ZZS deputāts - vidēji 22 reizes. Viens VL-TB/LNNK frakcijas deputāts balsojumos ir atturējies vidēji 19 reizes, bet viens JV deputāts - vidēji 13 reizes.
Tikmēr "Jauno konservatīvo frakcija" ir absolūti rekordisti - 13 no 16 šīs frakcijas deputātiem ne reizi nav atturējušies, vienmēr balsojot "par" vai "pret", liecina "Delnas" apkopotā informācija.
Datu apkopotāji atzīmē - lai arī vairākas frakcijas izceļas ar lielu atturēšanās skaitu, ne visi frakcijas deputāti ir vienoti viedoklī par balsojuma izmantošanu.
"Delna" uzskata, ka pašreizējā sistēma rada politisku strupceļu un aicina 13.Saeimu atbalstīt grozījumus Saeimas Kārtības ruļļa 139.panta 1.daļas pēdējā teikumā, lai par klātesošiem balsošanā tiktu uzskatīti tikai tie deputāti, kuri balsojuši "par" vai "pret", nevis ar "atturas". Līdz ar to visus Saeimas lēmumus pieņemtu ar "par" balsu vairākumu vai noraidītu ar "pret" balsu vairākumu un "rezultātu nevarētu izkropļot ar maldinošo, izvairīgo "atturas" balsojumu".
