Covid-19 krīzes laikā 39% iedzīvotāju uzlabojuši attiecības ar citiem cilvēkiem

Aptauja tika veikta par pirmajām piecām nedēļām kopš krīzes sākuma, un sociologiem internetā atbildes sniedza vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju.

Trīs visbiežāk minētās izmaiņas dzīvē kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas:

• pasliktinājies emocionālais un psiholoģiskais stāvoklis - 44%,
• pasliktinājusies ekonomiskā situācija - 44%,
• samazinājusies drošības sajūta par nākotni - 61%.

Savukārt, lūgti novērtēt, kā ir mainījušās viņu attiecības ar citiem, 55% atzīmēja, ka sākuši biežāk sarunāties ar ģimeni vai cilvēkiem, ar kuriem dzīvo kopā. 54% biežāk izrāda rūpes vienam par otru. Un 39% attiecības kļuvušas labākas, nekā iepriekš.

Biežākus savstarpējus strīdus piedzīvojuši 22%, emocionālu vardarbību 6% un fizisku vardarbību 1%.

Kopumā ņemot, mājsaimniecību iekšienē cilvēciskajās attiecībās pozitīvo aspektu bijis vairāk, nekā negatīvo.

“Es teiktu, ka šie dati izskatās tādi optimistiski. Prognozes par to, ka daudz kas mainīsies uz negatīvo pusi - nu, pēc šī pētījuma neattaisnojas. Protams, tas varbūt neizgaismo visus aspektus, bet šie izskatās tā cerīgi,” saka psihologs Marks Jermaks.

“Tiešām man likās vērtīgi tas, ka cilvēki redz arī ieguvumus no krīzes perioda. Pati krīze kā tāda bieži vien tiek uztverta kā kaut kas tiešām briesmīgs, traģisks, kur, protams, daļa taisnības ir. Bet nereti tas krīzes posms ir arī tāds pagrieziena punkts, ka es varu mainīt savas ikdienas vērtības,” saka krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” vadītāja Zane Avotiņa.

“Tie cilvēki, kuri mācēja elastīgi noreaģēt uz šo posmu, viņi turpmāk- vienalga, kā tas attīstīsies tālāk - spēs pielāgoties un funkcionēt, darboties produktīvāk. Bet tie, kuri to nespēja, plaisa pieaug starp tiem, kuri ir labāk pielāgojušies dzīvei, adaptējas dzīvei, un tiem, kuri atpaliek un kuri aizvien nocietinās un noslēdzas savās neefektīvās uzvedības stratēģijās,” norāda psihologs.

Eksperti gan arī norāda, ka to skaits, kuri attiecībās piedzīvojuši vardarbību, patiesībā varētu būt lielāks par pētījumā fiksēto.

Stingro ierobežojumu laiks, kad piespiedu kārtā nācās daudz vairāk laika pavadīt dzīvesvietā kopā ar ģimeni, ap 8% ir licis aizdomāties par šķiršanos un būtībā visus ir nostādījis it kā ļoti vienkārša jautājuma priekšā.

“Vai es esmu spiests būt kopā un runāt ar tiem cilvēkiem, ar kuriem es vēlos būt kopā? Es taču izvēlējos savu partneri, lai būtu kopā. Un šis ir paradokss. Mēs izvēlamies partnerus dzīvei, lai būtu kopā, bet diezgan ātri ieslīdam savā ikdienas rutīnā - viens strādā, otrs audzina bērnus vai abi divi strādā. Un tad nu ir šī te krīze, kurā mēs esam spiesti darīt to, ko mēs ļoti kārojām tad, kad iemīlējāmies,” saka psiholoģe Diāna Zande.

Vienlaikus redzams, ka vairāk ir uzlabojušās attiecības:

• ar bērniem -14%,
• ar dzīvesbiedriem - 12%,
• ar vecākiem attiecības - 6%.

Savukārt vairāk pasliktinājušās ir attiecības ar draugiem (8%) un kolēģiem (7%). Tātad sanāk, ka lielāki mīnusi gan ir bijuši attiecībās ar tiem, ar ko krīzes laikā ir bijis mazāk iespēju būt kopā.