Nesaskaņas liedz pabeigt izmeklēšanu pret lieliem būvuzņēmumiem

Nesaskaņas starp prokurori un izmeklētājiem liedz pabeigt izmeklēšanu pret vairākiem lieliem, labi zināmiem būvuzņēmumiem, kurus tur aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tā ir daļa no 2014.gadā uzsāktās tā dēvētās “būvnieku lietas”. Aprīļa beigās VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde prokuratūrai lūdza turpināt piespiedu ietekmēšanas līdzekļa procesu pret četriem uzņēmumiem, bet šonedēļ lieta atdota atpakaļ izmeklētājiem, turklāt ar uzdevumiem, kuru izpildei būs vajadzīgi gadi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”

Sākot būvnieku lietas izmeklēšanu, izmeklētāji runāja par nodokļu apiešanas shēmām, ko izmantojuši lieli, reāli uzņēmumi. Tagad tiesā ir daļa no lietas, kurā prokuratūra par shēmas veidotāju uzskata pirms četriem gadiem likvidētās firmas “Būve stils” vadību. Viens cilvēks ar maznozīmīgu lomu jau notiesāts, vēl astoņus tiesā.

Savukārt atsevišķi izmeklēšana aizvien turpinās pret strādājošām būvfirmām, kā arī vēl piecām fiziskām personām. Tā tika izdalīta 2017.gadā un tiek uzskatīta par nozīmīgu izmeklēšanas daļu, jo, vēršoties pret reāliem uzņēmumiem, ir cerības piedzīt arī zaudējumus. Plāns šo lietu pabeigt un nodot prokuratūrai bija jau pirms diviem gadiem. Tā laika VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietnieks Mārtiņš Kalniņš 2018.gada 3.jūnijā intervijā LTV raidījumam “de facto” teica: “šobrīd lietā izpildīti visi prokurora norādījumi, un lieta tiks nodota prokuratūrai mēneša laikā.” Tagad, divus gadus vēlāk, situācija nav būtiski uzlabojusies.

“Pagājušā gada novembrī bija apspriede prokuratūrā - ka būtībā izmeklēšana nonākusi pašā savā finiša taisnē un saņēmām uzdevumu gatavot lietas pret piecām juridiskām personām, lai varētu nodot prokuratūrā. Tika sastādīts konkrēts plāns, ar konkrētām izmeklēšanas darbībām, kas bija jādara. Un pagājušā gada decembra beigās mēs pirmo juridisko personu nosūtījām uz prokuratūru - konkrēto lietu,” saka VID Nodokļu un muitas policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Ap gadu miju prokuratūrai nosūtīja un tā turpināja piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesu pret uzņēmumu “Moduls Engineering” jeb iepriekš - Moduls-Rīga”. Aizdomas bija par 2013.gadā valstij nodarītiem zaudējumiem nenomaksātu nodokļu veidā aptuveni simt tūkstošu eiro apmērā (102 958 eiro). Šī uzņēmuma vadībā tolaik bija Māris Martinsons, kurš tad bija saistīts ar vēl vairākām šajā izmeklēšanā figurējošām firmām. Viņš lietā bija aizdomās turētais, bet starp apsūdzētajiem viņa nav. Izmeklēšanas plāns paredzēja - vispirms firmas, tad - aiz tām stāvošie cilvēki. Prokuratūra lietu par “Moduls-Rīga” darījumiem tiesai vēl nav nosūtījusi - šeit izmeklēšanu turpina pati prokuratūra.

Uz jautājumu, kad šo lietu plānots virzīt tālāk uz tiesu, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurore Zane Pavāre atbild: “Es nevaru neko solīt, jo tas nav atkarīgs vienīgi no manis. Tas atkarīgs, kā jebkurā procesā, no izmeklējamo darbību apjoma un daudzuma, un no tā, kā šīs personas iesaistītās - cik godprātīgi un ātri pilda savus procesuālos pienākumus.”

“de facto” lūdza sniegt komentāru arī uzņēmumam “Moduls Engineering”, vai tas ir atzinis savu vainu, un vai piedāvājis slēgt vienošanos par sodu. “Pagājis pus gads kopš lēmuma saņemšanas brīža, bet no iesaistīto iestāžu puses nav notikušas pilnīgi nekādas darbības, tostarp - nav tikusi uzsākta komunikācija ar uzņēmumu. Līdz ar to šajā jautājumā uzņēmumam nav vaicāts spert jebkādus soļus,” uzsver uzņēmuma īpašnieka, AS "MN Holding" Mārketinga un komunikāciju vadītāja Ieva Šaripo.

Nākamajā solī VID Nodokļu un Muitas policijas pārvaldei bija plāns pabeigt un prokuratūrai nosūtīt lietu pret vēl četriem uzņēmumiem: “Velve”, “Moduls Interjers” jeb šobrīd - “Lucidus”, “Volts-1” un “Evopipes”. Pēc izmeklētāju ieskatiem - viņu nodokļos nenomaksātā kopsumma veido aptuveni pusotru miljonu eiro. Tai skaitā aptuveni puse no tās saistīta ar “Moduls Interjers” jeb “Lucidus” (787 430 eiro).

“Lucidus”, atbildot uz “de facto” jautājumiem, uzsver, ka uzņēmums “sistemātiski saņem no VID pateicības rakstus par godprātīgu nodokļu nomaksu”. Bet par septiņus gadus vecajiem darījumiem, par kuriem notiek izmeklēšana, norāda šādi: “Uzņēmumam nav pamata apšaubīt kāda darījuma esamību, visi darījumi ir notikuši un ir bijuši atspoguļoti grāmatvedības reģistros, kā to nosaka likums par grāmatvedību un gada pārskatiem.”

Tomēr izmeklētāju plāni par izmeklēšanas pabeigšanu nepiepildījās ne pirms diviem gadiem, ne tagad. Uzraugošā prokurore lietu janvārī izprasījusi pārbaudei un to pētījusi trīsarpus mēnešus. Uz “de facto” jautājumu, kādēļ prokurorei bija vajadzīgs tik daudz laika, Pavāre atbild, ka tas saistīts ar lietas apjomu. Un, lai arī zinājusi, kas lietā ir, tomēr visus materiālus bijis nepieciešams izpētīt. Pavāre šo lietu uzrauga kopš 2018.gada.

Pēc tam, aprīļa beigās prokurore lietu atdeva atpakaļ izmeklētājiem. Kopā ar to arī virkni jaunu darba norādījumu, kas jāpaveic izmeklētājiem. “Šinī gadījumā, iepazīstoties ar norādījumiem, man nav pat skaidrs, uz kurieni mēs ejam un kāpēc mēs ejam,” prokurores norādījumus komentē Podiņš.

“de facto” zināms, ka pilnīgi negaidīti parādījusies prasība, piemēram, pēc vairākiem desmitiem tiesiskās palīdzības lūgumu. Turklāt jaunie norādījumi veduši arī virzienā, kas nav saistīts ar četriem uzņēmumiem, par kuriem lietu gatavoja nodot prokuratūrai.

“Būtībā pilnībā bija mainījies izmeklēšanas virziens! Iepazīstoties ar norādījumiem, sapratām, ka, lai tos izpildītu, būs vajadzīgi vairāki gadi izmeklēšanā,” saka Podiņš, norādot, ka prokurores norādījumus pārsūdzēs, un uzsver, ka “šādas kardinālas izmaiņas izmeklēšanā ar mums saskaņotas nebija un tas mums tiešām ir liels pārsteigums.”

Prokurore, vaicāta, kādēļ laikā, kad jau bijusi konceptuāla vienošanās par lietas izmeklēšanas pabeigšanu policijā, nevis, piemēram, kaut kad iepriekš, tiek doti šādi norādījumi, atbild vispārīgi: “Tāpēc, ka tiek analizēti visi pierādījumi kopumā un, saprotiet, arī katri norādījumi rodas no jaunām izmeklēšanas darbībām. No tā, kas tiek noskaidrots procesā. Nevar iedot procesa virzītājam norādījumus par to, kas pilnīgi visas nepieciešamās izmeklēšanas darbības, kas būs jāveic visa procesa gaitā.”

Novembrī notikusī sanāksme gan ar augstākstāvošu prokuroru, gan Nodokļu un muitas policijas līdzdalību ir protokolēta. Prokurore noliedz, ka viņas šodienas darbības būtu pretrunā ar to, kas runāts un darīts aizvadītā gada beigās. Tāpat viņa noliedz lietas vilcināšanu - viņa nevarot būt atbildīga par to, cik ilgā laikā izmeklētāji tiks galā ar dotajiem uzdevumiem. “Nebūt nevienā brīdī nav teikts par to, ka mēs nevēlamies virzīt šo lietu uz tiesu par juridiskajām personām,” saka Pavāre.

Tiesa, divi gadi šai lietā var būt arī izšķiroši. Ja līdz tam tā nenonāks prokuratūrā turpināšanai, to varēs izbeigt noilguma dēļ, jo būs pagājuši jau desmit gadi kopš notikušā.

Izmeklētājs prokurores norādījumus pārsūdzēja augstāk stāvošam prokuroram, savukārt lietas izmeklēšanu pabeidza un aprīļa beigās nosūtīja to turpināšanai prokuratūrai. Tiesa, šonedēļ tā no prokuratūras atdota atpakaļ izmeklētājiem.

“de facto” atzīmē, ka prokurore vēl šīs nedēļas vidū intervijā noliedza, ka vispār būtu saņēmusi no Nodokļu un muitas policijas šo lietu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa procesa turpināšanai. Taču jau nākamajā dienā pēc intervijas lieta ar prokurores komentāriem atgriezās pie izmeklētājiem.