Neraugoties uz Covid-19 radīto krīzi, komunālo pakalpojumu jomā lieli parādi neveidojas

Neraugoties uz Covid-19 radīto krīzi, situācija komunālo maksājumu jomā pagaidām nav kritiska un lieli parādi neveidojas, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdē pauda namu apsaimniekotāji un pakalpojumu sniedzēji.

Apakškomisijas locekļi šodien runāja par situāciju mājokļu jomā un iespējamo komunālo maksājumu parādu pieaugumu Covid-19 krīzes laikā. Formāli sēdē nebija kvoruma, taču klātesošie sēdi turpināja un aktualitātes pārrunāja diskusijas formā.

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas Ģirts Beikmanis sacīja, ka, asociācijas vērtējumā, "bīstamākais mirklis vēl nav iestājies", jo maksājumu disciplīna kritusies tikai vidēji par 10% un pamatā cilvēki savas finansiālās saistības tomēr mēģina segt.

"Ir tādi, kas paliek parādā, ir, kas raksta iesniegumus un norāda, ka parādus apmaksās tiklīdz viss nostabilizēsies," sacīja Beikmanis.

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis sacīja, ka RNP klientu maksājumu disciplīna pasliktinājusies vidēji par 3%. Viņš atzīmēja, ka katru gadu ziemas sezonā parādi pieaug, bet vasarā tie tiek pakāpeniski dzēsti.

Saulīša vērtējumā, tieši laiks pirms nākamās apkures sezonas būs visproblemātiskākais, jo jau patlaban ir 43 ēkas, kurām parādu dēļ siltums nākamsezon nebūtu jāpieslēdz. Kopējais RNP klientu parāds patlaban ir 37 miljoni eiro.

Arī SIA "Rīgas ūdens" valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa stāstīja, ka uzņēmuma situācija šajā laikā ir stabila un pat labāka nekā prognozēts. "Ja sākumā rēķinājām, ka pakalpojumu apjoms un saistību izpildes apjoms samazināsies par 10%, tad tagad redzam, ka patēriņš samazinājies par 7%, bet saistību izpilde - par 5%," sacīja Kalniņa.

Viņa norādīja, ka lielākās problēmas ārkārtējās situācijas laikā ir nevis dzīvojamajiem namiem, bet ražojošajam sektoram, jo, lai gan tiem nav īpaši liels patēriņš, tiem neesot naudas, lai segtu maksājumus.

"Rīgas siltuma" valdes locekle Biruta Krūze pastāstīja, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, parādu apjoms ir palielinājies par 2%, kopumā sasniedzot aptuveni 17 miljonus eiro. Gan "Rīgas ūdens", gan "Rīgas siltums" ārkārtējās situācijas laikā samazinājuši pakalpojumu tarifus un šajā laikā, tāpat kā RNP, neiekasē kavējuma soda naudas.

Visas trīs kapitālsabiedrības gan uzsvēra, ka uzņēmumu finansiālā situācija ir stabila pārskatāmā nākotnē - vidēji trīs mēnešus, taču, ja ārkārtējā situācija ieilgs, situācija varot krasi mainīties.

Namu apsaimniekotāji diskusiju laikā iezīmēja vēl vienu nozarei sasāpējušu problēmu. Kā norādīja Beikmanis, vēsturiski izveidojusies situācija, ka, lai gan namu pārvaldītājiem starp pakalpojumu sniedzējiem un klientiem būtu jāveic tikai starpnieka funkcija, bieži vien pakalpojumu sniedzēji pieprasa no pārvaldniekiem pilnas maksājumu summas.

"Situācija ir netaisna, jo nevar likt pārvaldniekam norēķināties 100%, ja klients to nedara," sacīja Beikmanis.

Arī SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" valdes loceklis Juris Vidžis atbalstīja Beikmaņa teikto, norādot, ka šajās situācijās pārvaldnieki tiek padarīti par ķīlniekiem. Viņaprāt, pakalpojumu sniedzējiem un klientiem arī Rīgā būtu jānoslēdz tiešie maksājumu līgumi. Šāda kārtība ir Jelgavā un Ventspilī un pārvaldnieks veic tikai starpnieka funkciju.

Apakškomisijas pārstāvji vienojās šo jautājumu atkārtoti skatīt rudenī, pirms gaidāmās apkures sezonas.