Lielās pilsētas vēlas zināt skaidrus mehānismus, kā pēc administratīvi teritoriālās reformas būs jānotiek sadarbībai ar kaimiņu novadiem, kas pilsētām netiks pievienoti, pēc Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedru kopsapulces pastāstīja organizācijas izpilddirektors Viktors Valainis.
Pēc viņa teiktā, sapulcē pārrunāta līdzšinējā reformas gaita un arī lietas, kas saistībā ar reformu arī turpmāk būs LLPA dienaskārtībā. Tostarp plānotie grozījumi likumā "Par pašvaldībām", pārejas noteikumos un citos normatīvajos aktos.
Skaidru redzējumu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pašvaldības grib redzēt arī par sadarbības mehānismiem ar kaimiņu novadiem.
"Mēri grib skaidras atbildes, ko nozīmēs šī sadarbība. Daudzi politiķi un augsta līmeņa ierēdņi to ir skaidrojuši, bet kā tas būs reālajā dzīvē, vēl ir daudz jautājumu," atzina Valainis, piebilstot, ka neziņa valda par sadarbību izglītības jomā, kas ir viena no svarīgākajām pašvaldību funkcijām, teritorijas attīstības plānošanā, arī atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Tāpat LLPA vēlas redzēt skaidru metodiku, kā Valmiera un Jēkabpils tiks apvienotas ar tuvējiem novadiem, jo apvienošanai šīs pilsētas ir jāstiprina. Arī šī apvienošana, pēc Valaiņa teiktā, rada daudz jautājumu.
Kopsapulcē apspriesta arī iespējamā vēršanās Satversmes tiesā, ja reformas gaitā netiks ņemtas vērā vairāku lielo pilsētu intereses. LLPA vadītājs pieļāva, ka diezgan droša ir Jelgavas un Ventspils vēršanās tiesā, ja Saeima tomēr neatbalstīs lēmumu saglabāt pilsētām atsevišķu pašvaldību statusu, par ko vienbalsīgi lēma Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija. Tāpat nav izslēgts, ka šādu soli spers Jēkabpils, kuras dome tomēr lēma, ka nevēlas strādāt kopā ar kaimiņu novadiem, taču komisija lēma veidot Jēkabpils novadu, apvienojot tajā arī pilsētu.
LLPA biedri ir deviņas lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils un Valmiera.
Jau ziņots, ka 12.maijā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija pabeidza skatīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu. Kopumā komisijas sēdē tika izskatīti 372 priekšlikumi.
Reforma paredz 42 pašvaldību veidošanu pašreizējo 119 pašvaldību vietā. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2021.gada vidū līdz ar pašvaldību vēlēšanu procesu.
