Aptauja: kā Latvijas iedzīvotāji plāno dzīvot pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas
Lielākā daļa jeb 66% Latvijas iedzīvotāju pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas plāno atgriezties pie tiem pašiem preču un pakalpojumu izmantošanas, kā arī strādāšanas paradumiem, kādi tiem bijuši iepriekš. Tikmēr 26% apgalvo, ka vairāk izmantos elektroniskos kanālus, secināts Luminor bankas veiktajā aptaujā. Klātienē cilvēki visvairāk vēlas atkal piedalīties kultūras pasākumos, iepirkties un strādāt birojā.
"Varētu šķist, ka divi fiziskās distancēšanās apstākļos nodzīvoti mēneši lielākajai daļai iedzīvotāju varētu būt radījuši jaunus un paliekošus paradumus, kas pielāgoti digitālai un attālinātai ikdienai - pirkumiem internetā, kultūras pasākumu baudīšanai TV, datoros vai telefonos, strādāšanai no mājām vai saziņai ar banku attālināti. Taču Luminor aptaujas dati rāda, ka lielākā daļa jeb 66% Latvijas iedzīvotāju šos ieradumus neplāno saglabāt pēc ārkārtas situācijas atcelšanas un vēlas atgriezties pie saviem vecajiem paradumiem iepirkties un izmantot pakalpojumus klātienē - turklāt visvairāk to norādījuši seniori," stāsta Normunds Rudzītis, Luminor Privātpersonu segmenta vadītājs.
Pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas visvairāk klātienē cilvēki atkal vēlētos piedalīties kultūras pasākumos - šādu atbildi aptaujā sniedza 54% respondentu. Tikmēr 38% plāno vairāk iegādāties pārtikas preces un 32% nepārtikas preces fiziskās tirdzniecības vietās, bet gandrīz trešdaļa vairāk strādās birojā. Tikmēr 42% uzskata, ka ne visi vajadzīgie pakalpojumi ir pieejami elektroniski, katrs ceturtais apgalvo, ka darbs birojā ir ērtāks un efektīvāks, bet 19% nav apmierināti ar pārāk gariem gaidīšanas laikiem vai piegādes termiņiem, izmantojot pakalpojumus attālināti.
Lielākoties Latvijas iedzīvotāji šos klātienes apmeklējumus plāno būtiski palielināt tāpēc, ka vēlas iziet no mājām un tikties ar cilvēkiem - to norādījuši 46% respondentu. Tas ļauj secināt, ka iedzīvotājiem šajā laikā visvairāk trūkst sabiedrības un klātienes kontakta ar citiem cilvēkiem, ko bieži vien iepriekš viņi saņēma dažādās tirdzniecības un preču, pakalpojumu sniegšanas vietās - piemēram, veikalos, skaistumkopšanas salonos, klientu apkalpošanas centros. Visvairāk šāda veida klātienes apmeklējumu pietrūkst cilvēkiem vecumā virs 60 gadiem un sievietēm - iziešanu no mājas un tikšanos ar cilvēkiem kā galveno iemeslu klātienes pakalpojumu izmantošanai norādījuši 53% sieviešu un tikai 37% vīriešu.
"Jautāti par to, kā iedzīvotāji plāno mainīt bankas pakalpojumu izmantošanas paradumus, 88% apgalvo, ka turpinās izmantot internetbanku un mobilo banku, un tikai katrs desmitais plāno galvenokārt izmantot klātienes apkalpošanu. Tas nozīmē, ka šajā laikā cilvēki ir labi apguvuši banku piedāvātās digitālās iespējas, kas vairumā gadījumu spēj aizvietot klientu apkalpošanas centru apmeklējumus. Izņēmums ir tādi bankas pakalpojumi kā, piemēram, mājokļa kredīts vai ieguldījumi, ko 37% iedzīvotāju tomēr arī pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas plāno kārtot klātienē," saka Normunds Rudzītis.
Luminor aptauja tika veikta 2020.gada maija sākumā sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru Norstat, aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu katrā no Baltijas valstīm.