Šonedēļ Satversmes tiesa gatavojas pasludināt spriedumu lietā par priekšlaicīgo pensiju apmēra samazināšanas atbilstību Satversmei.
Pensionāri, kuri priekšlaikus pensionējās, sākot no pērna gada jūlija, pašlaik saņem tikai pusi aprēķinātās pensijas, savukārt visi pārējie – 80 procentu.
Sadala pensionārus
Viens no konstitucionālās sūdzības iesniedzējiem Satversmes tiesā ir rīdzinieks Jānis Ozoliņš – par priekšlaicīgo pensiju apcirpšanu tiesā iesniedza sūdzības vēl divi pensionāri, lietas apvienotas vienā. Jānis Ozoliņš Neatkarīgajai norāda, ka viņam ir 40 gadu un trīs mēnešu darba stāžs: "Tas nozīmē, ka esmu strādājis daudz ilgāk, nekā tas Latvijas likumos prasīts. Dažas nedēļas pirms savas 60. dzimšanas dienas, 2009. gada 16. jūnijā, es pieņēmu lēmumu izbeigt darba attiecības un priekšlaicīgi iet pensijā. To likums atļauj."
Taču tieši tajā pašā laikā Saeima steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Pensiju likumā, kā arī atsevišķu likumu par pensiju un pabalstu izmaksu laikā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim, kur ne tikai paredzēja samazināt pensijas par 10% nestrādājošiem un par 70% strādājošiem pensionāriem, bet arī paredzēja, ka priekšlaicīgās pensijas izmaksās tikai 50% apmērā. Turklāt pēc būtības iekļaujot diskriminējošu normu – pusi pensijas izmaksās tiem, kuri vēlēsies doties pensijā no jūlija, pārējiem – saglabāsies ierastā kārtība.
Uzskata par netaisnīgām
Lai gan es jau biju izplānojis, kādu pensiju saņemšu, tāpēc biju gatavs pamest darbu, taču šo negaidīto grozījumu rezultātā paliku ar pusi pensijas, atklāj J. Ozoliņš. Viņš uzskata, ka šo grozījumu rezultātā ir radīta viņam nelabvēlīga un netaisnīga situācija: "Ja es būtu priekšlaicīgi pensionējies līdz 2009. gada 30. jūnijam, ja es būtu dzimis dažas dienas agrāk, es saņemtu 80% pensijas, taču, tā kā pensionējos pēc 2009. gada 1. jūlija, tad saņemu tikai 50%."
Vēl pensionārs norāda uz citu absurdu: pensionāriem ar 30 gadu stāžu ir tiesības saņemt priekšlaicīgu pensiju 80%, jo viņi ātrāk pensionējušies, bet viņam ar 40 gadu darba stāžu – nav. Otrkārt, dzimšanas datums – ja pensionārs būtu dzimis 30. jūnijā, tad viņu šie grozījumi neskartu – būtu palikuši 60 gadu (divus gadus pirms īstā pensionēšanās vecuma var pieprasīt priekšlaicīgo pensiju) un uz viņu grozījumi neattiektos.
"Tomēr runa nav par vecumu, bet par smagām, nesamērīgām, neprognozētām un netaisnīgām finansiālām sekām, kādas radīja šie grozījumi. Tā, piemēram, mūsu darbavietas apkopēja, kas ir nostrādājusi daudz īsāku laika posmu nekā es, saņēmusi daudz zemāku algu nekā es, bet pensionējusies nedaudz vēlāk, tagad saņem lielāku pensiju par mani. Šādā situācijā es jūtos nenovērtēts un pazemots no valsts puses," norāda pensionārs.
Sabiedrības labklājībai?
Atbildē Satversmes tiesai Saeima (parakstījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze), kas izdevusi šos grozījumus, nepiekrīt pensionāru viedoklim, ka izdotā norma pārkāpj tiesiskās paļāvības principu. Atbildē sacīts, ka "likuma norma par iespēju doties pensijā priekšlaicīgi ir izstrādāta ar mērķi nodrošināt minimālas sociālās garantijas pirmspensijas vecuma personām, kuras zaudējušas darbu un ilgstoši ir bezdarbnieki, nevis garantēt nodrošinājumu vecuma iestāšanās gadījumā".
Šis Saeimas komentārs ir interesants, jo, ja likuma mērķis arī realitātē būtu tikai minimālās garantijas, tad – kāpēc priekšlaicīgā pensija nekad nav tikusi sasaistīta ar sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet gan tomēr cilvēka veiktajiem sociālajiem maksājumiem un darba stāžu, un kāpēc tad Saeima, pieņemot šos 2009. gada grozījumus, pieļāva tika atšķirīgas normas, kādu pensiju var saņemt viena un otra daļa pensionāru? Pavisam cita lieta ir Saeimas atruna par sociālā budžeta stāvokli – kā zināms, norma tika pieņemta steigā, lai samazinātu budžeta izdevumus. Tiesa, Saeima norāda, ka grozījumiem ir "leģitīms mērķis – sabiedrības labklājības nodrošināšana". Un tas ir teikts par normām, kuras tika pieņemtas, lai samazinātu pensijas.
Paļāvās uz likumu
Lai gan Saeima saka: pensionāri nevarēja paļauties uz likuma normu, kas dod iespēju saņemt pensiju priekšlaikus, jo likumi vairākkārt mainīti, tāpat arī jaunā norma neatņēma pensiju jau tiem, kuri bija priekšlaicīgi pensionējušies līdz jauno izmaiņu pieņemšanai, Latvijas Pensionāru federācija šo apsvērumu pilnībā noraida. Savā atzinumā Satversmes tiesai tā norāda, ka pirmspensijas vecuma cilvēki balstījās un paļāvās uz šiem noteikumiem. "Pieņemot normu pēkšņi, cilvēkiem tika radīts šoka stāvoklis un pazemojums. Cilvēki tika sadalīti divās nometnēs – vieni ar tiesībām uz 80%, otri – tikai uz 50%," saka Pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze.
Pensionāru federācija arī apšauba, vai valsts, šādi ierobežojot daļu pensionāru, ir ieguvēja. "Latvijas pensiju saņēmēji pēc pensiju apmēra ir krasi atšķirīgi, joprojām pensijas līdz 200 latiem saņem 382 800 pensionāru (81% no visiem), taču ir arī pensijas virs 1000 latiem, kuras saņem 0,2% pensionāru. Kaut nedaudz, tās tomēr ietekmē vidējo rādītāju. Līdzīga situācija saglabāsies arī turpmākajos piecos sešos gados, jo pensionēsies daudz ilgstošo bezdarbnieku," stāsta A. Verze. Līdz ar to labums, ko iegūst valsts no pieņemtās normas, ir neliels un nav samērojams ar zaudējumiem pensionāriem – pēc Saeimas atbildes raksta var spriest, ka ieguvums bijis tikai 1,5 miljoni. Bez tam valsts konsolidētais budžets neiegūst neko, jo palielinās izdevumi pabalstiem.