Lemberga prāvā izgāžas liecinieka pratināšana

Trešais liecinieks, kurš pusotra gada laikā tika pie liecināšanas t. s. Lemberga prāvā, – advokāts Jānis Zelmenis – neko daudz neapliecināja, jo prokuroriem, kuri viņu bija iekļāvuši liecinieku sarakstā, ātri vien pietrūka jautājumu.

Bijušais starptautiskās auditorfirmas Deloitte&Touche (D&T) auditors, pašreiz plaukstoša advokātu kantora līdzīpašnieks J. Zelmenis atbildēja vien uz pārdesmit prokuroru jautājumiem par savu sadarbību ar SIA Puses līdzīpašniekiem, no kuriem, atbilstīgi apsūdzībai, Ventspils mērs Aivars Lembergs 1993. gada rudenī esot izspiedis SIA Puses kapitāla daļas.

Tiesnesis sašutis

Aizstāvības puse J. Zelmenim neuzdeva pat nevienu jautājumu par SIA Puses. Visticamāk, tāpēc, ka pašlaik jau atzītais advokāts iepriekšminētajā 1993. gada rudenī bija 22 gadus vecs jauneklis, kurš tikko bija aizstāvējis diplomdarbu Maskavas Starptautisko attiecību institūtā, pēc pilnas programmas izbaudījis pasaules lielvalsts galvaspilsētas priekus (lai arī lielvalsts tobrīd jau bija saplosīta un krietni paputējusi, galvaspilsētas prieki tur vienmēr ir bijuši visaugstākajā līmenī), tikko bija atgriezies savā dzimtenē Latvijā un, visticamāk, pat nenojauta par šādas SIA Puses eksistenci, kur nu vēl par, pēc prokuroru domām, baisajiem izspiešanas darbiem no topošajiem Latvijas miljonāriem.

Atbildot uz prokuroru jautājumiem, J. Zelmenis pastāstīja, ka no 2001. līdz apmēram 2006. gadam SIA Puses pilnsapulcēs pārstāvējis Mamertu Vaivadu vai viņam piederošu kompāniju. Turklāt D&T, kurā J. Zelmenis strādājis, sniegusi SIA Puses konsultācijas nodokļu jautājumos. Tas arī viss. Nav saprotams, ko šīs liecības dos patiesības noskaidrošanai par akciju izspiešanu vai neizspiešanu.

Tiesnesis Boriss Geimans bija patiesi sašutis – prokurori taču paši vairākos dokumentos norādījuši, ka J. Zelmenis ir liecinieks tikai un vienīgi SIA Puses daļu izspiešanas epizodē. Prokurori pat norādījuši, ka J. Zelmeņa pratināšana aizņems apmēram četras stundas, tomēr jautājumus paši spēja uzdot tikai pārdesmit minūtes.

Prokuroriem svarīgā kārtība

Prokurors Juris Juriss tiesai argumentēja, ka galvenais ir akceptēt prokuroru izvēlēto kārtību, kādā jāpratina liecinieki. No tā izriet sekojošais – vispirms prokurori grib pratināt lieciniekus, kuru liecinājumi parādītu, kā "pareizi" jāliecina citiem lieciniekiem, lai iznāktu vēlamais rezultāts.

J. Zelmeņa pratināšanas izgāšanās vēlreiz aktualizēja jautājumu, kādā kārtībā tiks pratināti cietušie un liecinieki. Jau pirms J. Zelmeņa pratināšanas prokurori izteica savus iebildumus par B. Geimana rīcību, neļaujot lieciniekus izsaukt viņu paredzētajā kārtībā. Savu pozīciju prokurori pamatoja ar to, ka kārtība, kādā pratināmi liecinieki, pieder pie apsūdzības pierādīšanas taktikas, bet apsūdzības pierādīšana ir tikai un vienīgi prokuroru pienākums. Izsakot savus iebildumus, prokurori pauda aizdomas, ka tiesa nav objektīva. Jāatgādina, ka iepriekš prokurori apgalvojuma formā norādīja, ka šī tiesa nav objektīva, ja netiek ņemts vērā viņu viedoklis.

Pēdējās dienās šī bija jau otrā skarbā prokuroru vēršanās pret tiesas sastāvu, un panākumi tika gūti – tiesa pēc vairākām apspriešanās reizēm beidzot piekrita prokuroru izvēlētajai kārtībai, kādā būtu izsaucamas liecinošās personas. Līdz ar to, ļoti iespējams, ka nākamais liecināt tiks izsaukts miljonārs Jūlijs Krūmiņš, kura dēļ sākās visa šī jezga ar cīņām par pierādījumu pārbaudes kārtību.

Lapsas faktors

Tiesa pieņēma vairākus svarīgus lēmumus un uzklausīja būtiskus lūgumus.

Pirmoreiz tika dots trieciens prokuroru favorīta advokāta Rudolfa Meroni interesēm. Proti, tiesa noraidīja prokurora Jura Jurisa lūgumu noteikt bargāku drošības līdzekli uzņēmējam Ansim Sormulim par to, ka viņš piedalījies Šveices kompānijas Ost Services AG akcionāru pilnsapulcē un mēģinājis no valdes priekšsēdētāja amata atbrīvot R. Meroni. Tāpat tiesa norādīja, ka akciju arests neierobežo akcionāra balsstiesības, un šis skaidrojums A. Sormulim ļaus īstenot savas īpašnieka tiesības minētajā kompānijā.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka prokurors J. Juriss A. Sormuļa mēģinājumus balsot Šveices kompānijas akcionāru pilnsapulcē vērtēja kā smagu noziegumu – kā "arestētas mantas prettiesisku atsavināšanu (iegūšanu), ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, iespējams, izdarot to personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās". Tagad advokāts Raimonds Krastiņš lūdza tiesu izprasīt no Ģenerālprokuratūras pierādījumus šādam valsts apsūdzības uzturētāja apgalvojumam.

Tāpat R. Krastiņš lūdza tiesu izslēgt no pierādījuma klāsta Lato Lapsas sastādītajā grāmatā Kā nozagt miljardu publicētās liecības. Argumentējot savu lūgumu, R. Krastiņš atsaucās arī uz prokuroru teikto, ka nav pieļaujams, ka cietušie ietekmētos no liecinieku liecībām. Viņš arī lūdza tiesu vērtēt prokuroru rīcību, kuri kriminālprocesā nenodrošināja neizpaužamu ziņu izpaušanu un publiski pauda viedokli, ka par krimināllietas materiālu publiskošanu "kaut ko inkriminēt ir grūti", tādējādi iedrošinot materiālu publiskotājus.

Advokāts norādīja, ka visi šie notikumi liek uzdot jautājumu, vai vispār ir pamats turpināt kriminālprocesu un vai tā norise vispār vairs var būt objektīva.