"Resursu trūkuma dēļ" varētu vairs neapsargāt Ģenerālprokuratūru un Saeimas reprezentācijas ēkas

© Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Iekšlietu ministrija (IeM) ir sagatavojusi grozījumus noteikumos, kas "resursu trūkuma dēļ" paredz Valsts policijai (VP) dot tiesības vairs neapsargāt Ģenerālprokuratūru, Saeimas reprezentācijas ēkas un Rīgas ebreju reliģisko draudzi.

Patlaban atbilstoši VP kompetencei dienestam ir noteikts pienākums apsargāt daudzus objektus, tostarp, Ģenerālprokuratūru Rīgas centrā, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru Laktas ielā, Rīgas ebreju reliģisko draudzi Peitavas ielā un divas Saeimas reprezentācijas ēkas Jūrmalā, Jūras ielā. 2020.gada janvārī minētos objektus apsargāja 44 amatpersonas.

VP Speciālo objektu apsardzes pārvaldē 2019.gada decembrī bija 122 brīvas vakances jeb 24% no visa uzdevumu izpildei nepieciešamā personāla.

Policistu trūkuma dēļ objektos netiek pilnvērtīgi nodrošināta nepārtraukta videonovērošanas sistēmu uzraudzība un objektos tiek norīkots mazāks amatpersonu skaits nekā tas būtu nepieciešams kvalitatīvai apsardzei, uzsver IeM.

Lai sagatavotu vienu policijas darbinieku Speciālo objektu apsardzes pārvaldes funkciju izpildei, to jānodrošina vismaz ar apmācībām VP koledžā, ar formas tērpu, kā arī ar mēnešalgu, kas veido aptuveni 10 556 eiro gadā par vienu izglītojamo, neskaitot sociālās garantijas.

Minētajiem objektu pārvaldītājiem paredzēts piedāvāt pārejas periodu līdz 2020.gada novembrim, lai šajā laikā tie izvēlētos savām vajadzībām nepieciešamo apsardzes nodrošinās veidu.

Plānots, ka pēc VP aiziešanas Laktas ielas centra apsardzes funkcijas tiks nodotas Ieslodzījuma vietu pārvaldei, bet Ģenerālprokuratūras un divu Saeimas reprezentācijas ēku apsardze - privātam apsardzes komersantam.

Atsakoties no minētajiem objektiem, policija varēs novirzīt policistus citu uzdevumu izpildei.

Patlaban IeM sagatavotie grozījumi iesniegti valsts sekretāru sanāksmē. Pēc tam par IeM ierosinājumu būs jālemj valdībai.

Latvijā

Aizritējis Latvijā spēkā esošā banku virspeļņas nodokļa jeb “solidaritātes iemaksas” pirmais ceturksnis. Ar šo jauno nodokli paredzēts stimulēt kreditēšanu – nodokļa summa samazinās atkarībā no banku kreditēšanas aktivitātes. Tomēr bankas joprojām ir pesimistiskas. “nra.lv” aptaujāja vairākus nozares lielākos spēlētājus. Viņi skaidroja, kāpēc netic, ka jaunais likums darbosies tā, kā tas bija iecerēts.

Svarīgākais