Valsts iestāžu vadītāji amatu varētu ieņemt ne ilgāk par diviem termiņiem pēc kārtas, savukārt valsts sekretāriem varētu paredzēt iespēju sūdzēties tiesībsargam par ministru, paredz Valsts kancelejas izstrādātie grozījumi Valsts civildienesta likumā, kas nodoti sabiedriskajai apspriešanai.
Izpildot valdības rīcības plānā minēto, Valsts kanceleja sagatavojusi Valsts civildienesta likuma grozījumus, kuros paredz, ka iestāžu vadītāji, tai skaitā valsts sekretāri savā amatā varēs būt ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas. Valsts kancelejas ieskatā, tādējādi tiktu gan stiprināti demokrātijas principi, gan veicināta dinamika, kas rada piemērotus apstākļus pārmaiņām un attīstībai.
No Valsts kancelejas piedāvājuma izriet, ka sešus mēnešus pirms termiņa beigām paredzēts, ka, ņemot vērā gan iestāžu vadītāju darba sniegumu, gan vispusīgu vadības kompetenču novērtējumu, ko veiktu ārpakalpojuma sniedzējs, varēs pieņemt lēmumu par termiņa pagarināšanu, iestādes vadītāja pārcelšanu citā amatā vai atbrīvošanu.
"Piemēram, ja attiecīgā iestādes vadītāja darba snieguma un vadības kompetenču vērtējums būs augsts un būs sasniegti iestādes izvirzītie mērķi, nozares ministram vai Ministru prezidentam būs tiesības iestādes vadītājam pagarināt termiņu vai īsi pirms otrā termiņa beigām pārcelt citā amatā. Savukārt, ja iestādes vadītājs saņems zemu vērtējumu, nozares ministram vai Ministru prezidentam būs tiesības to atbrīvot no amata pēc termiņa beigām. Tādā veidā valsts pārvaldē tiktu veicināta augstākā līmeņu vadītāju mobilitāte, kā arī saglabātas zināšanas un prasmes, lai nodrošinātu profesionālu un efektīvu civildienestu," skaidroja Valsts kancelejā.
Iepriekš Valsts kancelejas direktors un ministriju valsts sekretāri norādījuši uz nepieciešamību nodrošināt ierēdņa aizsardzību pret ministra politisku izrēķināšanos, jo valsts sekretāra lēmumi nedrīkst būt politiski motivēti. Ievērojot minēto un izpildot Ministru prezidenta rezolūciju, likumprojekts paredz, ka iestādes vadītājam, tai skaitā valsts sekretāram, Valsts kancelejas direktoram, Pārresoru koordinācijas centra vadītājam būtu tiesības iesniegt sūdzību tiesībsargam, ja rodas šaubas par augstākās amatpersonas rīkojuma vai uzdevuma tiesiskumu un atbilstību labas pārvaldības principiem.
Tāpat tiek rosināts ieviest arī jaunu kritēriju civildienesta attiecību izbeigšanai. Tā pamatā būtu ministra vai Ministru prezidenta pamatots lēmums, ka starp viņu un iestādes vadītāju neveidojas veiksmīga sadarbība. Balstoties uz šādu vērtējumu, valsts civildienesta attiecības gan drīkstētu izbeigt ne ātrāk kā sešus mēnešus pēc sadarbības uzsākšanas. Sešu mēnešu periods noteikts gan tādēļ, lai šajā laikā abas amatpersonas tomēr rastu iespēju sastrādāties, gan arī, ja šādas iespējas nav, nodrošinātos pret iespējamu un tūlītēju ministra politisku izrēķināšanos ar ierēdni.
Likumprojekts paredz arī noteikt ierobežojumu tam, cik ilgi ierēdnis, kurš tiek pārcelts zemākā amatā, saņem iepriekšējā amata mēnešalgu, pastāvīgās piemaksas, kas saistītas ar dienestu, un sociālās garantijas, kā arī specializētajā civildienestā noteiktās dienesta pakāpes. Likumprojektā paredzēts, ka tas būs seši mēneši.
Ņemot vērā to, ka Valsts kanceleja izstrādā un koordinē valsts cilvēkresursu attīstības politiku, grozījumos paredzēts, ka vienota informācija par valsts civildienesta ierēdņu atlīdzības noteikšanas un civildienesta attiecību izbeigšanas nosacījumiem tiks publicēta Valsts kancelejas tīmekļvietnē.
Tāpat grozījumos ir papildināts to darbību loks, uz kā pamata ierēdni var atstādināt no amata pienākumu izpildes, kā arī tiek ieteikts definēt uzteikuma termiņus valsts civildienestā.
Tāpat sabiedriskajai apspriešanai un iedzīvotāju priekšlikumiem, ieteikumiem tiek nodots saistītais likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā". Tajos noteikts, ka, ja iestādes vadītājs tiek atbrīvots no amata pēc termiņa beigām un netiek pārcelts vai mēneša laikā netiek iecelts citā amatā, viņš saņem atlaišanas pabalstu trīs mēnešalgu apmērā. Tāda paša lieluma atlaišanas pabalsts tiktu izmaksāts, ja iestādes vadītāju atbrīvo no amata, jo nav izveidojusies sadarbība ar ministru vai Ministru prezidentu un vadītājs netiek pārcelts vai mēneša laikā iecelts citā amatā.
Atlaišanas pabalstu trīs mēnešalgu apjomā, balstoties uz jaunajiem grozījumiem, varētu saņemt arī amatpersonas, kuras iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi Saeima. Šādi pabalsti noteikti, ņemot vērā to, ka augstākā līmeņa amatpersonām pēc pilnvaru termiņa beigām var būt noteikti ierobežojumi amata ieņemšanai.
Jūnijā Valsts civildienesta likuma grozījumus plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē, bet līdz 29.maijam iedzīvotāji aicināti izteikt savas domas par likumprojektu, rakstot uz adresi cilvekresursi@mk.gov.lv.