Pašlaik pozitīva attieksme pret atomelektrostaciju (AES) kā enerģijas avotu ir 26% respondentu, kas ir nedaudz vairāk nekā pirms diviem gadiem, liecina AS "Latvenergo" izdevumā "Energoforums" publicētās aptaujas "Sabiedrības attieksme pret dažādiem enerģētikas jautājumiem" dati.
Tiesa, pieaudzis arī šaubīgo skaits, sasniedzot 69%.
Kā secina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS valdes loceklis Arnis Kaktiņš, atomelektroenerģija un AES būve Baltijas reģionā ir tēma, kurā visizteiktāk jūtams, ka informācijas trūkums iet roku rokā ar aizdomu un baiļu iezīmēm.
"Daudziem Latvijas iedzīvotājiem vēl spilgtā atmiņā palikusi Černobiļas katastrofa pirms nu jau vairāk nekā 20 gadiem, un tieši šis darvas piliens medus mucā, visticamāk, lielā mērā nosaka sabiedrības noskaņojumu un nedrošību," uzskata Kaktiņš.
Viņš secina: kaut arī tepat Skandināvijā ir virkne veiksmīgu piemēru un tur sabiedrībā nav baiļu, negatīvais padomju mantojums apziņā iesakņojies spēcīgāk.
Aptauja rāda, ka informētība par atomenerģijas dažādiem aspektiem ir ļoti zema, ir daudz aplamu priekšstatu un skepse par iespēju panākt augstākā līmeņa drošību. 77% aptaujāto atzinuši, ka nav informēti par dažādiem atomelektroenerģijas aspektiem.
Pēc Kaktiņa teiktā, šīgada rezultātos vērojama izteikta viedokļu polarizācija - cilvēki sadalījušies divās pretējās nometnēs, mazinās tādu skaits, kuriem šie jautājumi ir vienaldzīgi.
"Fakts, ka sabiedrībā spēcīgi ir pretēji uzskati, pierāda, ka šo gadu laikā publiskajā telpā valdījusi aktīva viedokļu dažādība, bijusi diskusija. Šis ir pietiekami specifisks temats, kam argumentus cilvēks neizdomā pats. Tie ir dzirdēti publiskajā telpā - presē, televīzijā, internetā, sarunās ar draugiem un paziņām. Izteikti jūtams arī informētības trūkums, valda mīti un stereotipi, nedrošība un nepārliecinātība," norāda SKDS pārstāvis.
Aptauja arī rāda, ka, salīdzinot ar 2008.gadu, ievērojami pieaugusi iedzīvotāju interese par elektroenerģijas tarifu un cenām. 40% aptaujāto norāda, ka viņiem tas ir ļoti būtiski, un tikai 13% šis jautājums šķiet mazsvarīgs.
Dramatiskas pārmaiņas vērojamas arī Latvijas iedzīvotāju viedoklī par globālo sasilšanu. Tikai 25% aptaujāto uzskata, ka pasaulē notiek būtiskas klimata pārmaiņas. Pirms diviem gadiem šim viedoklim piekrita vairāk nekā puse respondentu. Savukārt to cilvēku īpatsvars, kuri uzskata, ka pasaulē klimata pārmaiņu nav vai tās ir ļoti nenozīmīgas, pieaudzis no 5% 2008.gadā līdz 20% šogad.
"Interesanta tendence, īpaši ņemot vēra faktu, ka zinātnieki jau sen beiguši strīdēties par to, vai globālā sasilšana eksistē un vai to veicinājusi cilvēku rīcība. Tomēr tas ir fakts - mūsdienu apstākļos rūpes par vidi un globālo sasilšanu kapitulē ekonomisko apstākļu priekšā," vērtē Kaktiņš.
Aptauja tika veikta šā gada maijā, tajā piedalījās 1019 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.