Par jauno Maksātnespējas likumu, kurā ievērojami atvieglota privātpersonu bankrota procedūra, bankas varētu tiesāties tiesiskā principa, nevis zaudējumu dēļ, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" pauda "SEB bankas" prezidents Ainārs Ozols.
Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Teodors Tverijons jau iepriekš brīdināja, ka ārvalstu banku akcionāri varētu vērsties tiesā pret valsti, lai piedzītu zaudējumus, kas radīsies no likuma normu piemērošanas ar atpakaļejošu datumu.
Tomēr "SEB bankas" vadītājs uzskata, ka vēršanās tiesā nenotiks "ciparu dēļ". "Runājam par to kā par tiesisku principu ievērošanu. LKA padomes sēdē diskusija par to vēl būs un runāsim par to, kā to darīsim. Tieši principa dēļ. Negribam to atstāt kā precedentu, lai arī nākamreiz varētu darīt tāpat," sacīja Ozols.
Savukārt Tverijons biznesa portālam "Nozare.lv" pauda pārliecību, ka pagaidām vēl nav iespējams pateikt, vai bankām ir jēga tiesāties. Tas būšot redzams ne ātrāk kā pēc diviem gadiem. Viņš stāstīja, ka vēršanās tiesā, lai apstrīdētu Maksātnespējas likuma normas, LKA ir jau pārrunāta, bet to katra banka darīšot pēc saviem ieskatiem.
Tverijona skatījumā, pagaidām vēl nav par ko tiesāties, jo nav zaudējumu, kas būtu radušies jaunā regulējuma dēļ. "Lai tiesātos, jābūt pamatam. Jābūt pierādījumiem, ka šādi likumdevēju soļi tiešām ir nodarījuši reālu kaitējumu, citādi sanāk runāšana par to, kā varētu būt," sacīja Tverijons.
Kā stāstīja Ozols, jaunā Maksātnespējas likuma redakcija izraisījusi arī plašu rezonansi ārvalstīs, raidot sliktu signālu. "Tas bija signāls ne tik daudz par kreditēšanu, bet par valsts attieksmi pret investīcijām. Ne tikai baņķieri, bet arī citu nozaru uzņēmēji man ir prasījuši - vai tas nozīmē, ka Latvijā netiek garantēta investīciju drošība? Šodien ļauj projektu attīstīt, bet pēc gada var pateikt, ka būs jāvācas prom. Protams, tie ir pārspīlējumi, bet tā tas izskatās," pauda Ozols.
Zinot "SEB bankas" klientus un to, kādām grūtībām viņi ir gājuši cauri, Ozols nedomā, ka klienti mēģinās netaisnīgi iedzīvoties uz jauno normu rēķina. Papildu ne pārāk labajam regulējumam likumā esot atstātas arī normas, ka nodrošinātajam kreditoram un kredītņēmējam ir iespējas vienoties, kas arī lielākoties notiks.
"Nedomāju, ka tas radīs lavīnas reformu, jo kritiskākā situācija ir pāri un problemātiskajiem kredītiem risinājums ir atrasts, un tie ir jau pārstrukturizēti. Tas, kas varētu būt, ir iespaids uz mazo un jauno biznesu. Mazajam biznesam garants parasti ir pats īpašnieks. Pēc Maksātnespējas likuma ievērojami samazināsies vērtība īpašnieka galvojumam, jo ir parādīts skaidrs ceļš, kā no galvojuma izšļūkt ārā," norādīja baņķieris.
Taujāts, vai līdz ar Maksātnespējas likuma stāšanos spēkā ir gaidāmas ievērojamas izmaiņas banku kreditēšanas jomā, Ozols atbildēja: "Bizness ir bizness, un tas ir pragmatisks. Neprognozējam jaunu klientu uzvedības maiņu, un, ja tā nenotiks, kam es ticu, tad nedomāju, ka tam būs ietekme uz bankas rezultātiem, un nebūs pamata mainīt kaut ko piedāvājumā."
Viņaprāt, Maksātnespējas likums nebūs noteicošais likums, kas noteiks likmju kāpumu, bet tas būs atkarīgs no tirgus.
Kā ziņots, jaunais Maksātnespējas likums stāsies spēkā šā gada 1.novembrī. Saeima pēc otrreizējas caurlūkošanas to pieņēma 26.jūlijā.
Jaunās likuma redakcijas laikā bija plašas diskusijas starp Kredītņēmēju apvienību un Komercbanku asociāciju par to, kāda tieši bankrota procedūra būtu jāpiemēro privātpersonām. Baņķieri vēlējās, lai maksātnespējīgie kredītņēmēji tiktu segmentēti pēc parāda lieluma un mērķiem, bet Kredītņēmēju apvienība iestājās par to, lai atvieglota un ievērojami vienkāršota bankrota procedūra būtu visiem kredītņēmējiem neatkarīgi no to parāda summas.
Galu galā Saeima vienojās, ka fiziskās personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu parādnieks nosaka, ņemot vērā paredzamos ienākumus saistību dzēšanas procedūrā.