Kariņš: Nav zināms, kad stāsies spēkā plānotās nodokļu izmaiņas

Pēc premjera teiktā, koalīcijā nav apstājies darbs pie iecerēm veikt uzlabojumus nodokļu sistēmā, tomēr piecu partiju koalīcijā nav viegli meklēt kopsaucēju. Pēc Kariņa domām, nodokļu sistēma ir jāpadara taisnīgāka un vienlīdzīgāka.

"Šī krīze parāda, ka valstī ir sociāli neaizsargāti cilvēki, daudzi darba ņēmēji neatbilst dīkstāves atbalstam, jo par viņiem nav maksāti nodokļi. Tas nav taisnīgi. Mums šis ir jāuzlabo," uzsvēra Kariņš.

Viņš atzina, ka nodokļu sistēma ir uzlabojama, tomēr patlaban nav zināms laiks, kad izmaiņas varētu stāties spēkā, bet tuvākajā laikā būšot skaidrība, vai izmaiņas nodokļos būs sagaidāmas jau ar 2021.gada janvāri, vai vēlāk.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka darbu pie izmaiņām nodokļos nevajadzētu apturēt, tomēr jāņem vērā, ka patlaban daudz laika tiek veltīts Covid-19 pandēmijas radītās krīzes mazināšanai. "Jārēķinās, ka patlaban visu izdarīt nevar, bet tiklīdz situācija uzlabosies, pie šī jautājuma ir jāatgriežas. Ja ekonomiskā situācija atļaus, tad nodokļu izmaiņas var ieviest jau ar 2021.gadu, bet nepieciešamības gadījumā izmaiņas var ieviest arī vēlāk. Katrā ziņā šajā jautājumā nevajag vilkt gumiju," uzsvēra Kazāks.

Pēc Latvijas Bankas prezidenta teiktā, viens no nodokļu sistēmas uzlabojumu kontekstā risināmajiem jautājumiem ir mikrouzņēmuu režīma pārskatīšana, kas ir iepriekšējā ekonomiskajā krīzē ieviests pagaidu risinājums.

Tāpat Kazāks atzina, ka līdzekļus, kurus patlaban valsts aizņemas Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai, būs arī jāatdod, un to varēs paveikt vai nu samazinot izdevumus, vai arī palielinot nodokļu ieņēmumus. "Nav mērķtiecīgi samazināt uzdevumus vai palielināt nodokļus, bet gan būtu jāpārskata atvieglotie nodokļu režīmi," atzina Kazāks.

Jau ziņots, ka, atbilstoši valdības deklarācijai, Finanšu ministrijai (FM) līdz šā gada 31.maijam jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes.

Ministrijas iepriekš izstrādātajā un valdībā izskatītajā ziņojumā rosināts diskutēt par diviem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresivitātes scenārijiem, kur katrs paredz vēl virkni variantu, ar kurām iecerēts mainīt līdzšinējo sistēmu. Pirmais scenārijs paredz paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu, bet IIN un solidaritātes nodoklis tiek saglabāti nemainīgi. Savukārt otrs scenārijs paredz atcelt diferencēto neapliekamo minimumu un solidaritātes nodokli, mainot IIN likmes.

Ar izmaiņām nodokļu pamatnostādnēs piedāvāti vairāki scenāriji atbalstam ģimenēm ar bērniem, palielinot ģimenes valsts pabalstus. Tiesa, atvieglojums par apgādībā esošām personām visos scenārijos saglabātos 250 eiro apmērā.

Ņemot vērā iepriekš valdībā pieņemto lēmumu, paredzēts no 2021.gada celt minimālo algu no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro.

Tāpat gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts turpmākajos gados ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.

Ziņojumā arī piedāvāti divi scenāriji minimālā valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) apmēra ieviešanas scenāriji. Pirmais scenārijs paredz, ka pie minimālās darba algas 430 eiro mēnesī minimālās sociālās iemaksas būtu 150,89 eiro. Bet otrajā scenārijā - pie minimālās darba algas 500 eiro mēnesī minimālās sociālās iemaksas būtu 175,45 eiro mēnesī.