Gauss sola, ka valdības investīcijas "airBaltic" Latvijai tiks atgrieztas daudzkārtīgi
Latvijas lidsabiedrības airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) 11.maijā rīkoja Uzņēmējdarbības līderības (Business Leadership) vebināru, pulcējot ieinteresēto pušu pārstāvjus gan vietējā, gan globālā mērogā, lai dalītos pieredzē par to, kā airBaltic strādā Covid-19 krīzes apstākļos, iepazīstinātu ar jauno biznesa stratēģiju un prezentētu ieskatu Baltijas valstu ekonomikas prognozēs nākotnē.
airBaltic ir izstrādāts krīzes plāns dažādām uzņēmuma ekonomikas un darbības krīzēm. airBaltic komanda analizēja Covid-19 izplatību un ietekmi uz citiem tirgiem pirms pandēmija sasniedza Baltijas valstis, tādējādi spējot izstrādāt dažādus scenārijus, lai sagatavotos gaidāmajai krīzei. Kopš 28.februāra uzņēmumā izveidota darba grupa Covid-19AG, kas regulāri izvērtēja jaunāko situāciju un veica nepieciešamos pasākumus.
Jaunais biznesa plāns Destination 2025 CLEAN turpmākajos gados paredz samazinātu floti un sākotnēju darbības atsākšanu ar 22 Airbus A220-300 lidmašīnām. Jaunajā plānā ir ņemta vērā samazinātā sēdvietu kapacitāte 2020. līdz 2021.gadam, vienlaikus paredzot atgriešanos pie izaugsmes ar 50 Airbus A220-300 lidmašīnām pēc 2023.gada.
"Krīzes laikā mēs airBaltic esam noteikuši galvenās prioritātes, lai spētu virzīties uz priekšu - palikšana, biznesa modeļa pārskatīšana un izaugsme - katrs posms sastāv no galvenajiem uzdevumiem, lai atbalstītu airBaltic turpmāku izaugsmi," norāda kompānijas pārstāvji.
"Katra no krīzēm pagātnē demonstrējusi, ka pēc atveseļošanās vienmēr seko izaugsme. Sākumā ir svarīgi rast biznesa saglabāšanas veidus, lai turpinātu nodrošināt darbību, kad krīze ir pārciesta. airBaltic, tāpat kā citiem biznesiem, pirmā posma galvenais mērķis bija sasniegt ievērojamu izmaksu samazināšanu, lai spētu saglabāt darbību. Tas ietvēra pārskatītus maksājumu grafikus ar visiem mūsu piegādātājiem, darbinieku skaita samazināšanu un investīciju atlikšanu, kā arī vadības atalgojuma samazināšanu."
Krīzes laikā ārkārtīgi svarīga ir aktīva un regulāra komunikācija ar darbiniekiem un sabiedrību, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības iespējas nākotnē. airBaltic bija jāpieņem smags lēmums samazināt strādājošo skaitu par 700, tajā pat laikā saglabājot vairāk nekā 1 000 darbinieku. airBaltic spēcīgā likviditāte nodrošināja uzņēmumam iespēju samaksāt darbiniekiem un sniegt papildu kompensācijas, kā arī atkārtotas darbā pieņemšanas garantijas.
Jaunais pārskatītais biznesa plāns ar skaidru stratēģiju nodrošināja pamatkapitāla palielināšanu par 250 miljoniem eiro, ko veiks galvenais akcionārs - Latvijas valdība. Valsts investīcijas ir balstītas uz jauno uzņēmuma biznesa plānu, un tās segs COVID-19 izraisītās ārkārtējās izmaksas krīzes laikā un pēc tās. Šīs investīcijas nodrošinās iespēju uzņēmumam atgriezties pie rentablas darbības, kā arī turpmākajos gados tās tiks daudzkārtīgi atgrieztas Latvijai nodokļu un valsts uzņēmumiem veiktu tiešo maksājumu veidā, kā arī ar spēcīgu pozitīvo ietekmi uz IKP. Baltijas valstīm būs spēcīga lidsabiedrība, kas savieno reģionu ar pasauli.
Lai arī uzņēmums ir panācis ievērojamu izmaksu samazināšanu, tas darbojas ar samazinātiem ienākumiem. Ir vairākas kategorijas, kurās uzņēmumam ir jāveic maksājumi, proti, nomas līgumi, apdrošināšana, degvielas iepirkšanas līgumi, darbinieku algas un kompensācijas tiem, ar kuriem darba attiecības pārtrauktas, kā arī papildu gaidāmās izmaksas saistībā ar darbības atjaunošanu.
"Otrajā posmā mēs ieviešam izmaiņas mūsu produktos, lai atspoguļotu svarīgākās komponentes - videi draudzīgi, tīri un viegli pieejami. airBaltic darbību atsāks tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām un nākamajam gadam paredz samazinātu sēdvietu kapacitāti par aptuveni 40%."
Turklāt šajā posmā airBaltic pārskata savus produktus un pakalpojumus, ņemot vērā pasažieru ieteikumus. Šis ir laiks, kad uzņēmumi var izvērtēt savu piedāvājumu un radīt uzlabotus produktus, kas pielāgoti nākotnes vajadzībām. Jau tagad airBaltic piedāvā lielāku elastību visiem biļešu produktiem ar rezervācijas datuma maiņas iespēju, kā arī ieviesīs jaunus produktu elementus un ekonomiskās klases biļešu nosaukumus, kad tiks atsākti starptautiskie lidojumi.
"Mūsu pasažieru, mūsu darbinieku un sabiedrības drošība un veselība stāv pāri visam. Kad mēs atsāksim lidojumus, visiem pasažieriem tiks nodrošinātas sejas maskas un dezinfekcijas salvetes. Lidojumi tiks veikti, ievērojot varasiestāžu rekomendācijas. Mēs joprojām strādājam pie atsevišķu vadlīniju izstrādes dažādiem citiem drošības pasākumiem," norāda kompānija.
Ar visu plānoto atbalstu un airBaltic veiktajiem pasākumiem tiek plānots atgriezties pie mūsu pašreizējā plāna trešā pīlāra - izaugsmes. Līdzko tiks atsākti lidojumi, airBaltic pielāgosies pieprasījumam un piedāvās lidojumus no visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām uz biznesa centriem Eiropā. Laika gaitā mēs arī izvērtēsim lidojumu veikšanas iespējas uz jauniem galamērķiem.
airBaltic līdz 2023.gadam plāno sasniegt pirmskrīzes darbības līmeni. Kad airBaltic būs atgriezies uz izaugsmes ceļa, uzņēmums pieņems atpakaļ darbā cilvēkus, kuri šobrīd uzņēmumu ir atstājuši, un nākamajos gados atgriezīsies pie 2000 līdz 2500 cilvēku komandas. Līdz 2025.gadam mēs plānojam veikt lidojumus ar līdz pat 80 Airbus A220-300 lidmašīnām un īstenot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu, lidsabiedrībai nonākot starptautiskajos akciju tirgos.
"Pēdējie divi mēneši mūsu uzņēmumam un aviācijas nozarei bijuši ļoti vēsturiski. Šajā periodā laicīgi pieņemtie lēmumi jau veido mūsu uzņēmuma nākotni. Mūsu vadība un darbinieki demonstrējuši uzticību uzņēmumam un Baltijas valstīm, vadot lidsabiedrību cauri šai krīzei."