Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēl vēl 300 miljonus eiro

© imago images / Future Image/SCANPIX/LETA

Budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plāno palielināt vēl par 300 miljoniem eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pēc attiecīga Ministru kabineta lēmuma neparedzētiem gadījumiem 2020.gadā kopumā būs novirzīti 625 miljoni eiro.

Papildus pieejamie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem 300 miljonu eiro apmērā tika piesaistīti no Valsts kases, kas iepriekš gūti, aizņemoties naudu starptautiskajos finanšu tirgos.

FM skaidroja, ka līdzekļi neparedzētiem gadījumiem tika palielināti, lai valdība varētu turpināt lemt par atbalsta pasākumiem Covid-19 pandēmijas radītās krīzes laikā.

Sākotnēji šā gada budžetā līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika novirzīti 25 miljoni eiro, tomēr sākoties Covid-19 krīzei, Ministru kabinets marta beigās lēma šo budžeta programmu palielināt par 300 miljoniem eiro.

Tomēr līdz aprīļa beigām no šīs programmas tika piešķirti līdzekļi 343,8 miljonu eiro apmērā, tādējādi budžeta programmā veidojot iztrūkumu. FM jau iepriekš informēja, ka drīzumā tiks lemts par papildus līdzekļu novirzīšanu šajā programmā.

FM skaidroja, ka patlaban spēkā esošais tā dēvētais Covid-19 likums paredz, ka budžeta programmu izmaiņu gadījumā nav nepieciešams veikt izmaiņas likumos. Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) iepriekš informēja, ka budžeta likums paredz, ka krīzes gadījumos var novirzīt 1% no iekšzemes kopprodukta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā līdz 12.maijam ir izsludināta ārkārtējā situācija. Pēc finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iepriekš paustā, valsts iespējamais atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis četrus miljardus eiro.

Latvijā

Kādēļ valsts pārvaldē nav vēlams attālinātais darbs; kā Valsts kancelejas direktors plāno organizēt kandidātu atlasi augstajiem amatiem; vai garā, sarežģītā kandidātu atlases procedūra nav piesegs, lai izvairītos no atbildības; par nejēdzīgo aizraušanos ar dokumentu slepenošanu un valsts pārvaldes spēju un nespēju komunicēt ar sabiedrību – intervijas turpinājums ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.

Svarīgākais