Aptauja: iedzīvotāji pesimistiski par iespēju atrast jaunu darbu, ja pēkšņi zaudētu esošo

Ieilgstot Covid-19 pandēmijai un pieaugot tās izraisītajai ietekmei uz tautsaimniecību, iedzīvotāji kļūst pesimistiskāki par perspektīvu atrast jaunu darbu tā pēkšņas zaudēšanas gadījumā. Tikai 27% procenti aptaujāto uzskata, ka šādā situācijā līdzvērtīgu nodarbošanos atrastu ne ilgāk kā 3 mēnešu laikā. Pērn par iespēju šādā termiņā atrast jaunu darbu bija pārliecināti par 10% punktiem vairāk, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums1. Grūtības iedzīvotājiem sagādātu profesijas maiņa, kvalitatīva CV un motivācijas vēstules sagatavošana, kā arī sevis prezentēšana darba intervijā.

Kopumā pozitīvāk noskaņoti par savām spējām gana ātri atrast līdzvērtīgu darbu ir pašnodarbinātie (40%), kā arī iedzīvotāji ar ienākumiem virs 1000 EUR (40%). Ar augstāku pārliecību šajā ziņā izceļas arī gados jaunākie respondenti - vecumā līdz 29 gadiem (39%). Pieaugot vecumam, optimisms pakāpeniski sarūk. Gados jaunākie respondenti ir drošāki gan par savu prasmju atbilstību darba sludinājumu prasībām, gan par spējām viegli apgūt jaunas iemaņas.

“Krīzes dēļ atsevišķās nozarēs uzņēmējdarbība ir praktiski apstājusies, tādēļ zināmas bažas raisa pētījumā iezīmējusies aina, ka iedzīvotājiem kopumā trūkst elastības, lai pielāgotos izmaiņām. Pēc aptaujas datiem secināms, ka lielākie šķēršļi jauna darba atrašanai lielākoties nav tieši saistīti ar ekonomisko situāciju, bet gan vairāk ar personības īpašībām. Visbiežāk tā ir drosme uzņemties jaunas lietas, uzņēmīgums piepelnīties ar savām prasmēm un hobijiem, kā arī noorientēšanās jaunajos apstākļos izdomājot, kādā virzienā pieņemt jaunus izaicinājums un kur likt lietā savas kompetences. Redzams, ka personības attīstības jautājumi ir aktuāli kā krīzes, tā ierastās ikdienas apstākļos. Ja tām nav pievērsta pietiekama uzmanība, seko nedrošība, pārliecības trūkums un nespēja rast risinājumu sarežģītākās situācijās,” norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā lielākos kavēkļus jauna darba atrašanai aptaujātie min grūtības izdomāt, ko vēl varētu darīt un kādā jomā gūt panākumus (45%), nepieciešamību atteikties no konkrētās profesijas (41%) un drosmes trūkumu uzsākt jaunas lietas (43%). Gandrīz katrs otrais respondents kā apgrūtinājumu norādījis arī nespēju sevi atbilstoši pozicionēt CV, motivācijas vēstulē un darba intervijā.

Lai arī lielākā daļa iedzīvotāju (79%) uzskata, ka varētu savas prasmes un hobijus pārvērst papildus peļņas avotā, tikai 11% šo stratēģiju jau īsteno. Par būtiskākajiem kavēkļiem, kas traucē to paveikt, respondenti nosauc nedrošību par sevi un nepieciešamību izkopt esošās prasmes. Starta kapitāla trūkums kā šķērslis tiek minēts vien 8% gadījumu.

Pastāvīga pilnveidošanās ir pamats optimismam par savu nākotnes perspektīvu. Pētījumā vērojama tieša saikne starp aktīvu jaunu prasmju un zināšanu apguvi un pārliecību par spēju jaunu darbu atrast diezgan ātri. Trešdaļa (34%) iedzīvotāju profesionālo pozīciju stiprināšanai jaunas zināšanas apgūst praksē darbā un ārpus tā. Starp populāriem izglītošanās formātiem minama arī specializētas izglītojošas literatūras lasīšana (23%), dažādu lekciju, kursu un semināru apguve klātienē vai internetā (22%). Tikai 5% aptaujāto ir iesaistījušies kādā mūžizglītības programmā.

“Arvien biežāk Latvijas mājokļos iezogas neziņa par nākotni. Tomēr katra krīze ir arī iespēja. Pārmaiņas skar daudzas jomas, tāpēc ir būtiski katram vēlreiz pārdomāt savas stiprās puses, attīstīt potenciālās prasmes, kā arī sagatavot “plānu B” gadījumam, ja karjera piedzīvos izmaiņas. Iespējams, ir pienācis īstais brīdis pārskatīt un atjaunot CV, atsvaidzināt un papildināt savas zināšanas atbilstoši jaunākajām tendencēm, tā nostiprinot savu pozīciju darba tirgū. Ir vērts ieskatīties, kādu atbalstu un pieaugušo izglītības programmas piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra un Valsts izglītības attīstības aģentūra, kas pieejamas ne vien darba meklētājiem, bet arī tiem, kas vēlas apgūt ko jaunu un pilnveidot prasmes. Piemēram, šovasar paredzēta piektā pieteikšanās kārta mācībām Eiropas Savienības fondu pieaugušo izglītības projektā,” iesaka E.Kropa.

1 Iedzīvotāju aptauju veicis Swedbank Finanšu institūts sadarbībā ar Snapshots 2020. gada aprīļa nogalē, ar interneta starpniecību aptaujājot 729 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.