Prezidents: Satversmē jāparedz izņēmumi, kad valdība var ar likuma spēku aizsargāt cilvēkus

Satversmē būtu vēlams paredzēt īpašus apstākļus, kas dotu valdībai iespēju, ja neatliekama vajadzība to prasa, krīzes laikā pieņemt noteikumus ar likuma spēku, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību un labklājību, kas ietver arī veselību, norādījis Valsts prezidents Egils Levits.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, trešdien Valsts pirmā amatpersona tikās ar Saeimas priekšsēdētāju un visu frakciju vadītājiem, lai paustu savu redzējumu par Satversmes 81.panta iespējamo atjaunošanu mūsdienīgā, demokrātiskai valstij atbilstošā redakcijā ar nolūku uzlabot valdības spēju nepieciešamības gadījumā ātri reaģēt krīzes situācijās.

Pēc Levita vārdiem, ar īpašiem apstākļiem būtu jāsaprot tie, kas paredzēti likumdošanā, proti, kara un izņēmuma stāvokļi un ārkārtas situācijas. Saeima, kas turpinātu savu normālo darbu arī šajos īpašajos apstākļos, šos noteikumus varētu jebkurā brīdī atcelt, tādējādi paturot savas kontroles tiesības pār valdību.

"Taču jebkurā gadījumā šie noteikumi automātiski zaudētu spēku ar īpašā stāvokļa atcelšanu. Kā papildu kontroles mehānisms varētu tikt paredzēts, ka tie varētu stāties spēkā tikai tad, ja tos triju dienu laikā ir akceptējis Valsts prezidents," diskusijā uzsvēra Levits.

Tāpat Valsts prezidents pateicās Saeimai par spēju pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas ātri pārkārtot savu darbu un turpināt to jaunajā situācijā. Viņaprāt, Saeima ir pierādījusi sevi kā rīcībspējīgu un lemtspējīgu arī šajos apstākļos.

Tomēr Levits norādīja, ka Saeimas darba procedūra, kas izriet no parlamenta specifiskās lomas demokrātiskā valstī, vienmēr prasa vairāk laika kā valdības lēmumu pieņemšana. No tā nevar izvairīties arī maksimāli saīsinātā parlamentārā procedūrā. Taču minētajos īpašajos apstākļos šīm atšķirībām var būt izšķiroša nozīme draudu novēršanai, uzskata Valsts prezidents.

Viņš norāda, ka tādēļ daudzas konstitūcijas šādā īpašā situācijā paredz arī speciālu ātrās reaģēšanas mehānismu valdībai. Turklāt Latvijai jābūt gatavai arī krietni nopietnākām situācijām, neizslēdzot iespēju, ka parlamenta darbs šo apstākļu dēļ var tikt apgrūtināts, skaidro valsts pirmā amatpersona.

"Pašreizējā ārkārtas situācijā mēs tiekam galā samērā labi, taču nekad nevar zināt, kad šāda vajadzība būs praktiski nepieciešama, bet labāk laikus būt gataviem, mācoties no līdz šim piedzīvotā," uzsvēra prezidents.

Levits norādīja arī uz Valsts prezidenta un valsts konstitucionālo orgānu 23.marta kopsēdē pieņemtajiem pamatprincipiem par valsts darbību ārkārtējā situācijā. Pēc prezidenta domām, tie krietni uzlabo valdības lēmumu juridisko bāzi, taču īsti neaizstāj šī jautājuma skaidru noregulējumu Satversmē. Viņš īpaši akcentēja, ka šis jautājums vispirms ir jāizdiskutē Saeimā.

Uzklausot Valsts prezidenta sacīto, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) atzina, ka parlamentā debates par šo jautājumu jau ir sāktas. Lai gan izskanējuši dažādi viedokļi par panta iespējamo redakciju un tā iedarbināšanas mehānismu, vairākums konceptuāli atbalsta ideju par jaunu, mūsdienīgu, demokrātiskai valstij atbilstošu Satversmes 81.pantu. Tam jābūt rūpīgi izsvērtam lēmumam, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Tikšanās dalībnieki secināja, ka Levita ierosinātais Satversmes 81.panta regulējums ir labs pamats diskusijām par šo jautājumu Saeimas Juridiskajā komisijā un Satversmes jautājumu darba grupā.

Tikšanās laikā tika pārrunāta arī Administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas gaita. Valsts prezidents atkārtoti uzsvēra, ka tai ir jābūt vērstai ne tikai uz pašvaldību darba efektivizēšanu un pakalpojumu pienācīgu nodrošināšanu katrā pašvaldībā, bet arī uz iedzīvotāju demokrātiskās piederības vietējām kopienām un kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšanu, ko, cita starpā, nosaka Satversme.

"Ir svarīgi, lai, īstenojot Administratīvi teritoriālo reformu, nepazustu cilvēku iesaiste un interese savas vietējās apkaimes attīstībā un interešu pārstāvniecībā," uzsvēra Levits.

Viņaprāt, ir jāparedz tiesības vietējām kopienām demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķirt šīm kopienām kompetenci tieši vietējas nozīmes jautājumu kārtošanā.

Valsts prezidents arī norādīja uz vēlēšanu apvienību demokrātiskajām tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Viņaprāt, tas veicinātu pilsoņu demokrātisko līdzdalību savu lietu kārtošanā, jo ne visi aktīvie pilsoņi ir gatavi iesaistīties politiskajās partijās. Atšķirībā no nacionālā līmeņa, pašvaldību kompetencē ir nodoti tādi jautājumi, kur nav obligāti nepieciešama aktīvo pilsoņu organizēšanās pēc partiju principa.

Valsts prezidents solīja rūpīgi sekot līdzi šīs reformas ieviešanas gaitai.