Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski par izredzēm atrast jaunu darbu bezdarba gadījumā, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, atsaucoties uz institūta veiktās aptaujas datiem.
Viņa informēja, ka, ieilgstot Covid-19 pandēmijai un pieaugot tās izraisītajai ietekmei uz tautsaimniecību, iedzīvotāji kļūst pesimistiskāki par perspektīvu atrast jaunu darbu tā pēkšņas zaudēšanas gadījumā.
Jaunākajā aptaujā 27% respondentu pauduši uzskatu, ka šādā situācijā līdzvērtīgu nodarbošanos atrastu ne ilgāk kā trīs mēnešu laikā, kamēr pērn par iespēju šādā termiņā atrast jaunu darbu bija pārliecināti par 10 procentpunktiem vairāk respondentu.
Pozitīvāk noskaņoti par spējām gana ātri atrast līdzvērtīgu darbu ir pašnodarbinātie (40%), kā arī iedzīvotāji ar ienākumiem virs 1000 eiro (40%). Ar augstāku pārliecību šajā ziņā izceļas arī gados jaunākie respondenti - vecumā līdz 29 gadiem (39%), taču, pieaugot vecumam, optimisms pakāpeniski sarūk. Gados jaunākie respondenti ir drošāki gan par savu prasmju atbilstību darba sludinājumu prasībām, gan par spējām viegli apgūt jaunas iemaņas.
Starp lielākajiem kavēkļiem jauna darba atrašanai aptaujātie minējuši grūtības izdomāt, ko vēl varētu darīt un kādā jomā gūt panākumus (45%), nepieciešamību atteikties no konkrētās profesijas (41%) un drosmes trūkumu sākt jaunas lietas (43%). Gandrīz katrs otrais respondents kā apgrūtinājumu norādījis arī nespēju sevi atbilstoši pozicionēt CV, motivācijas vēstulē un darba intervijā.
Lai arī lielākā daļa iedzīvotāju (79%) uzskata, ka varētu savas prasmes un hobijus pārvērst papildus peļņas avotā, tikai 11% šo stratēģiju jau īsteno. Starp būtiskākajiem kavēkļiem, kas traucē to paveikt, respondenti minējuši nedrošību par sevi un nepieciešamību izkopt esošās prasmes. Starta kapitāla trūkums kā šķērslis minēts vien 8% gadījumu.
Kropa norādīja, ka aptaujas datos vērojama tieša saikne starp aktīvu jaunu prasmju un zināšanu apguvi un pārliecību par spēju jaunu darbu atrast diezgan ātri. Trešdaļa jeb 34% iedzīvotāju profesionālo pozīciju stiprināšanai jaunas zināšanas apgūst praksē darbā un ārpus tā. Starp populāriem izglītošanās formātiem ir specializētas izglītojošas literatūras lasīšana (23%), dažādu lekciju, kursu un semināru apguve klātienē vai internetā (22%). Tikai 5% aptaujāto ir iesaistījušies kādā mūžizglītības programmā.
"Krīzes dēļ atsevišķās nozarēs uzņēmējdarbība ir praktiski apstājusies, tādēļ zināmas bažas raisa pētījumā iezīmējusies aina, ka iedzīvotājiem kopumā trūkst elastības, lai pielāgotos izmaiņām. Pēc aptaujas datiem secināms, ka lielākie šķēršļi jauna darba atrašanai lielākoties nav tieši saistīti ar ekonomisko situāciju, bet gan vairāk ar personības īpašībām. Visbiežāk tā ir drosme uzņemties jaunas lietas, uzņēmīgums piepelnīties ar savām prasmēm un hobijiem, kā arī noorientēšanās jaunajos apstākļos izdomājot, kādā virzienā pieņemt jaunus izaicinājums un kur likt lietā savas kompetences," pauda Kropa.
Viņa arī norādīja, ka personības attīstības jautājumi ir aktuāli gan krīzes, gan ierastās ikdienas apstākļos - ja tām nav pievērsta pietiekama uzmanība, seko nedrošība, pārliecības trūkums un nespēja rast risinājumu sarežģītākās situācijās.
"Arvien biežāk Latvijas mājokļos iezogas neziņa par nākotni. Tomēr katra krīze ir arī iespēja. Pārmaiņas skar daudzas jomas, tāpēc ir būtiski katram vēlreiz pārdomāt savas stiprās puses, attīstīt potenciālās prasmes, kā arī sagatavot "plānu B" gadījumam, ja karjera piedzīvos izmaiņas. Iespējams, ir pienācis īstais brīdis pārskatīt un atjaunot CV, atsvaidzināt un papildināt savas zināšanas atbilstoši jaunākajām tendencēm, tā nostiprinot savu pozīciju darba tirgū. Ir vērts ieskatīties, kādu atbalstu un pieaugušo izglītības programmas piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra un Valsts izglītības attīstības aģentūra, kas pieejamas ne vien darba meklētājiem, bet arī tiem, kas vēlas apgūt ko jaunu un pilnveidot prasmes," minēja Kropa.
Iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar "Snapshots" veikta 2020.gada aprīļa nogalē, ar interneta starpniecību aptaujājot 729 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.