Mūrniece pateicas dažādu jomu pārstāvjiem un valdībai par darbu Covid-19 krīzes laikā

Viņa pauda, ka pirms 30 gadiem pie Saeimas nebija, kur adatai nokrist. Kopības apziņa un pleca sajūta deva spēku un drosmi visiem kopā un katram atsevišķi, un tas palīdzēja mainīt Latvijas likteni. Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka šodien tauta, kas jūtas laimīga Dziesmusvētku dižajā kopkorī, kas Atmodas laikā pulcējās grandiozās manifestācijās un roku rokā stāvēja Baltijas ceļā, ir spiesta būt katrs atsevišķi - vieni, šaurā ģimenes lokā vai vismaz divu metru attālumā cits no cita.

"Zinu, ka pratīsim pārdzīvot arī šo laiku un pratīsim atgūt spēku, jo mums ir mūsu Latvija un tajā mēs vienmēr esam visi kopā," sacīja Mūrniece.

Augstākās Padomes aicinājumā Latvijas tautai, ko arī pieņēma 4.maijā, ir koncentrēti aprakstīts, kas tieši notika 50 okupācijas gados, klāstīja Mūrniece, izceļot mākslīgi izraisīto migrāciju, piespiedu asimilāciju, latviešu kultūras noniecināšanu, Latvijā dzīvojošo mazākumtautību kultūras izskaušanu, nacionālo attiecību dabiskā līdzsvara izjaukšanu, kā arī ekonomisko pagrimumu un ideoloģiskās represijas. Brīvības atgūšana nenāca viegli, taču 4.maija balsojums mainīja visu, uzsvēra Mūrniece. Pasaule pieredzēja to, kā Latvija viena gadsimta laikā otrreiz spēja iegūt brīvību.

"Tajā dienā pirms 30 gadiem 138 Augstākās Padomes deputāti balsojot apliecināja, ka spēj skatīties pāri savas personīgās dzīves robežām, spēj īstenot tautas gribu un mainīt Latvijas likteni," sacīja Saeimas priekšsēdētāja, paužot pateicību Augstākās Padomes deputātiem par vēsturisko balsojumu.

Runājot par nepieredzēto krīzi, ar kuru pašlaik saskaras pasaule, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka līdztekus īpašām rūpēm par Latvijas iedzīvotāju veselību valsts turpinās stiprināt savu drošību, integrāciju demokrātiskajā pasaules daļā un sadarbību ar tuvākajiem partneriem Baltijas valstīs, Ziemeļvalstīs un Eiropas Savienībā.

"Mēs apliecinām nemainīgu uzticību spēcīgam NATO. Turpināsim aizstāvēt nacionālu, neatkarīgu un demokrātisku Latvijas valsti," uzsvēra Mūrniece, solot turpināt pildīt savas apņemšanās finanšu sistēmas sakārtošanā, uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā un nabadzības apkarošanā.

"Mēs turpināsim atbalstīt ģimenes ar bērniem. Veidosim savu ekonomiku dinamisku, modernu un konkurētspējīgu," atzina amatpersona, uzsverot, ka tad, kad šis pandēmijas laiks un ārkārtējā situācija beigsies, ir jābūt gataviem straujai tautsaimniecības attīstībai.

Viņa arī uzskata, ka Latvijas tauta vissarežģītākajos brīžos apliecina, ka spēj darboties pašaizliedzīgi, tālredzīgi un patriotiski, akcentējot, ka valsts rīcību pandēmijas laikā nosaka ārsti, savas jomas eksperti, nevis politiski apsvērumi un sabiedrība to novērtē, uzticas un tādējādi spēj palīdzēt arī pati sev.

"Mēs jūtam lielu, neviltotu pateicību, redzot, kā strādā neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsti un feldšeri, policisti, robežsargi, glābšanas dienests. Viņi dara savu darbu diendienā, bieži ar pārslodzi, bet mēs ticam, ka varam uz viņiem paļauties," pauda Mūrniece.

Vienlaikus Saeimas priekšsēdētāja pauda pateicību arī pedagogiem, kuri īsā laikā bija spiesti būtiski mainīt veidu, kādā mācību priekšmetus pasniegt dažāda vecuma skolēniem, ģimenēm, kā arī tiem, kas dodas palīgā senioriem, nodrošina transporta kustību, strādā veikalos, aptiekās un citās vietās, kur jāsniedz sabiedrībai nepieciešamie pakalpojumi.

Saeimas priekšsēdētāja uzteica valdības darbu, kuras rīcība šajos pandēmijas apstākļos ir aktīva, atvērta un vienota, kā arī pauda pateicību partneriem Eiropas Savienībā, jo īpaši - abām pārējām Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, Vācijai un Polijai par konsulāro palīdzību un atbalstu mūsu valstspiederīgo repatriācijā.

Saeimas priekšsēdētāja atgādināja, ka pirms dažām dienām - 1.maijā - apritēja 100 gadi kopš Satversmes sapulces sasaukšanas un līdz ar tās sanākšanu Latvijā iedibināta parlamentārā demokrātija.

"Tieši parlamentārisms mums palīdzēja uzturēt Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu. Parlamentārisma principi ļāva atjaunot valsts neatkarību pēc 50 padomju okupācijas gadiem," sacīja politiķe.

Saeimas priekšsēdētāja pauda gandarījumu, ka Saeima būs viens no pirmajiem parlamentiem, kas savu darbu varēs veikt arī digitāli, ieviešot e-Saeimu.

"Šodien mūsu lielā bagātība un priekšrocība ir tā, ka esam kopā vairākas paaudzes, kas augušas kopā ar mūsu valsti. Gan Latvijas vienaudži, kas dzimuši reizē ar valsts dibināšanu 1918.gadā, gan jauni cilvēki, kas dzimuši 1990.gada 4.maijā. Četras piecas paaudzes vienuviet, un katrai sava pieredze. Savs stāsts par savu mūžu un Latviju," pauda Saeimas priekšsēdētāja.

Saeimas sēde norisinājusies vienlaikus vairākās ēkās un telpās. Sēdes sākumā Mūrniece uzrunāja visas frakcijas, kas pretī sveicināja Saeimas priekšsēdētāju, bet neatkarīgo deputātu telpa bijusi tukša.

Kā ziņots, šodien Latvijā un citviet pasaulē tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 30.gadadiena.

1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās Padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā Padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5.Saeimas sasaukšanu.

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990.gada 4.maijā Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.