Likumā "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam" pieņemtās normas ir pretrunā Latvijas Satversmes vairākiem pantiem un pārkāpj valsts pamatlikumā ietvertos tiesību principus, šādu viedokli Satversmes tiesai paudusi Latvijas Pensionāru federācija (LPF).
LPF uzsver, ka likumā ir pārkāpti Satversmes 1.pantā ietvertie tiesību principi, tas ir, tiesiskās paļāvības princips, samērīguma princips un sociāli atbildīgas valsts princips.
LPF ieskatā, tiesiskās paļāvības princips ir pārkāpts, jo līdz 8.jūnijam Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) sabiedrībai apgalvoja, ka budžeta izdevumu samazināšanas pasākumi neskars pensiju saņēmējus. Tāpēc vecuma pensiju samazināšana strādājošiem pensionāriem par 70% izraisīja šoku šo pensionāru vidū, sākās masveida strādājošo pensionāru aiziešana no darba, taču laiks līdz 1.jūlijam, kad stājās spēkā likums, bija pārāk īss, bez pārejas perioda, un lielai daļai pensionāru nepamatoti tika samazinātas pensijas par 70%, lai gan darba attiecības tika pārtrauktas savlaicīgi. Šie pensionāri uz vienu mēnesi faktiski tika atstāti bez iztikas līdzekļiem, norāda LPF.
Tāpat, pieņemot minēto likuma normu, nav ievērots samērīguma princips, jo likuma normas par pensiju samazināšanu tika attiecinātas uz visiem pensionāriem, neskatoties, cik lielu pensiju tas saņem.
Turklāt valsts nav ievērojusi sociāli atbildīgas valsts principu. Pieņemot šīs tagad Satversmes tiesā apstrīdētās likuma normas, nav ņemts vērā, ka Latvijas valstī ir viszemākās pensijas Eiropas Savienībā, ka pensijas līdz šim tika uzskatītas par neaizskaramiem budžeta izdevumiem. Valsts vara ir ignorējusi arī Eiropas Komisijas nostādnes par maznodrošināto iedzīvotāju sociālo aizsardzību un veicina nevis nabadzības samazināšanu, bet gluži otrādi - rada apstākļus iedzīvotāju grimšanai vēl dziļākā nabadzībā. Tā zemo pensiju - līdz 135 latiem - saņēmēju skaits pieaudzis par 10%, informē LPF.
Tāpat Satversmes 105.pants nosaka tiesības uz īpašumu. Arī pensijas ir katra pensionāra īpašums, kas nopelnīts aktīvā darba mūžā. Apstrīdētās likuma normas īsteno šī īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, taču tas pieļaujams uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. Pieņemtās likuma normas paredz tikai atsavināšanu, akcentē pensionāru organizācija.
Ikviena tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecumā paredz Satversmes 109.pants. Pieņemot apstrīdētā likuma normas, valsts ir ignorējusi 109.pantā paredzētās tiesības, jo trūcīgu personu skaits krasi pieaug un Labklājības ministrijas (LM) speciālisti prognozē, ka 2010.gadā tas var pieaugt līdz 200 000 personu.
LPF atzīst, ka pensiju speciālā budžetā esošo finansu līdzekļu apjoms nevar kalpot par iemeslu pensiju samazināšanai, jo budžeta deficīts 2009.gada beigās ir prognozēts 178,2 miljoni latu, bet sociālā budžeta uzkrājums ir 850 miljoni latu.
Tāpat, atbildot uz Satversmes tiesas tiesneses Kristīnes Krūmas izvirzītajiem jautājumiem, LPF uzsver, ka 11.jūnija vienošanās par pensiju samazināšanu tika pieņemta šī datuma nakts stundā un izmaiņas tekstā vairs nebija iespējamas, turklāt vienošanās tika pieņemta bez LPF akcepta.
LPF priekšsēdētāja Aina Verze uzsver, ka 8.jūnijā slēgtajā valdības sēdē noraidījusi priekšlikumu samazināt vecuma pensijas par 15%, jo tas tiktu apstrīdēts Satversmes tiesā. Zināms samazinājums līdz 10% būtu iespējams, ja valdība garantētu ieturēto pensiju daļu atmaksāt, kad stabilizētos finansiālā situācija, uzsvērusi Verze. Valdība šādu variantu noraidīja kā neiespējamu.
Tāpat Verze bijusi pret piemaksu pie pensijas izmaksāšanas pārtraukšanu un pret priekšlikumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu pensionāriem no 165 latiem līdz 90 latiem, jo tad ienākuma nodokļa nomaksai būtu pakļauti vairāk nekā 90% pensiju.
Tāpat Verze uzsver, ka kopā ar LM un Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju tika izstrādāti priekšlikumi samazināt pensijas apmēru par 20% strādājošiem pensionāriem, kuriem darba alga pēc nodokļu nomaksas ir lielāka par 100 latiem, kā arī neizmaksāt piemaksu pie pensijas personām, kuras pensionējušās pēc 1996.gada 1.janvāra. Taču šie ieteikumi netika ņemti vērā.