Igaunijas ministrs paziņo, ka "Rail Baltica" projekts netiks turpināts

© Publicitātes foto

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekts netiks turpināts, un tas ir saistīts ar labēji populistiskās Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) pretdarbību, svētdien paziņoja EKRE līderis, Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme.

"Īstenībā "Rail Baltica" tālāk nevirzīsies. Jā, tiek pirkta zeme, kaut kādi tipi sēž un saņem normālu algu, taču īstenībā projekts stāv uz vietas," Igaunijas radiostacijas "Tres" raidījumā sacīja Marts Helme.

Viņš arī apgalvoja, ka "Rail Baltica" projekts esot apstājies EKRE pretdarbības dēļ.

"Un tas lielā mērā ir pateicoties mums, mēs to apturējām," teica EKRE līderis.

Savukārt Marta Helmes dēls, EKRE priekšsēdētāja vietnieks un finanšu ministrs Martins Helme šajā radioraidījumā sacīja, ka saistībā ar "Rail Baltica" tiek īstenoti Igaunijai vajadzīgi projekti.

""Rail Baltica" ietvaros tiek darītas lietas, kuras jebkurā gadījumā nāk ar labu ekonomikai. Iztērētā nauda izmantota viaduktu būvniecībai un tramvaja līnijai Tallinā. Pat ja atlikusī "Rail Baltica" [projekta] daļa netiks īstenota, tad šī tramvaja līnija uz lidostu, manuprāt, ir laba ideja," teica Martins Helme.

"Rail Baltica" projekts paredz uzbūvēt Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.