Pazudušā un, iespējams, joprojām nekontrolēti lidojošā bezpilota gaisa kuģa radīto risku dēļ ir noteikti ierobežojumi Latvijas gaisa telpas izmantošanā, informē Civilās aviācijas aģentūra.
Lai nodrošinātu civilās aviācijas drošumu, civilās aviācijas gaisa kuģiem, kuri lidojumus veic saskaņā ar instrumentālajiem lidojumu noteikumiem, ir izdots ierobežojums izmantot Latvijas gaisa telpu augstumā līdz 5950 metriem.
Patlaban tiekot izskatīti dažādi pazudušā drona lidojuma scenāriji, tai skaitā, ka tas ir nolaidies. "Varam apstiprināt, ka nekontrolēti lidojošais drons nepieder nevienas valsts militārajam dienestam, bet tam ir civilā drona statuss," norāda Civilās aviācijas aģentūra.
Drona aktīva meklēšana patlaban turpinās sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spējiem un Valsts robežsardzi.
Civilās aviācijas aģentūras Ārkārtas situāciju un komunikācijas vadītājs Aivis Vincevs svētdienas rītā aģentūrai LETA pastāstīja, ka arī kaimiņvalstu gaisa telpu pārvaldnieki ir informēti, ja gadījumā drons šķērso robežu.
Pēc Vinceva teiktā, šis ir pirmais šāda veida precedents Latvijā. Viņš atzina, ka lielākoties cilvēki izmanto mazākus dronus, kuri, zaudējot kontroli, nekur tālu nevar aizlidot. Ar mazākiem droniem ir bijuši gadījumi, kad tie pēc vadības zaudēšanas, piemēram, ietriecas kokos, zināja teikt Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis.
Iedzīvotāji, kuri pamana 5,5 metrus plato un 3,5 metrus garo bezpilota gaisa kuģi, tiek aicināti nekavējoties sazināties ar Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru pa tālruņiem 29 337 238 vai 65 703 988.
Civilās aviācijas aģentūra informē, ka drons var lidot riņķveidīgi un arī taisni.
Iedzīvotāji, kuri pamana 5,5 metrus plato un 3,5 metrus garo bezpilota gaisa kuģi, tiek aicināti nekavējoties sazināties ar Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru pa tālruņiem 29 337 238 vai 65 703 988.
Civilās aviācijas aģentūras Ārkārtas situāciju un komunikācijas vadītājs Aivis Vincevs aģentūrai LETA apstiprināja, ka patlaban nav zināma precīza drona atrašanās vieta, taču kaimiņvalstu gaisa telpu pārvaldnieki ir informēti, ja gadījumā drons šķērso robežu.
Pēc Vinceva teiktā, šis ir pirmais šāda veida precedents Latvijā. Viņš atzina, ka lielākoties cilvēki izmanto mazākus dronus, kuri, zaudējot kontroli, nekur tālu nevar aizlidot. Ar mazākiem droniem ir bijuši gadījumi, kad tie pēc vadības zaudēšanas, piemēram, ietriecas kokos, zināja teikt Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis.
View this post on Instagram
Jau ziņots, ka sestdien kontrolēta lidojuma laikā tehnisku iemeslu dēļ atslēdzās bezpilota gaisa kuģa vadības sistēma. Pēc kontakta pazušanas drona lidojuma augstums varēja būt virs 200 metriem.
Civilās aviācijas aģentūra izplatīja brīdinājumu par gaisa telpā lidojošu nekontrolētu bezpilota gaisa kuģi, kura pēdējās iespējamās atrašanās vietas bijušas Bauskas apkārtne un Ādaži.
Lidojošā drona izmēri ir 3,5 metri x 5,5 metri, bet tā svars - 26 kilogrami. Drona lidojuma ātrums ir aptuveni 70 kilometru stundā.
Aģentūra sestdienas vakarā informēja, ka degviela dronam pietiek aptuveni 90 stundu lidojumam, tādēļ tā aicināja iedzīvotājus sekot līdzi notikumiem gaisa telpā līdz aģentūras nākamajiem paziņojumiem.
Par notikušo ir informēti glābšanas dienesti, Nacionālie bruņotie spēki un satiksmes ministrs.
Civilās aviācijas aģentūras Ārkārtas situāciju un komunikācijas vadītājs Aivis Vincevs sestdien aģentūrai LETA sacīja, ka informāciju par drona īpašnieku patlaban nevar sniegt, bet solīja informēt, ja dronu izdodas atrast.
Tomēr viņš apstiprināja, ka drons nepārvietojas ar nekādiem sprādzienbīstamiem priekšmetiem. Lielākā bīstamība ir tā, ka tas pārvietojas nekontrolēti, tāpēc iedzīvotāji ir lūgti aplūkot drona bildes un ziņot, ja to redz vai dzird dronam līdzīgas skaņas.
Informācija ir nodota arī citu valstu gaisa telpu pārvaldniekiem, apliecināja Civilās aviācijas aģentūrā. Drons nav izgaismots, tāpēc naktī to var konstatēt tikai pēc skaņas, norāda aģentūrā.
Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente majore Sandra Brāle aģentūrai LETA skaidroja, ka šis nav Nacionālo bruņoto spēku bezpilota gaisa kuģis.
Viņa uzsvēra, ka kopš informācijas saņemšanas par nekontrolētu gaisa kuģi, Gaisa spēki veic pastiprinātu gaisa telpas novērošanu. Tāpat Nacionālie bruņotie spēki savstarpēji koordinē meklēšanas aktivitātes ar VAS "Latvijas gaisa satiksme".
"Ja gaisa telpā tiks novērots kāds bezpilota gaisa kuģis, kas tehniski pēc parametriem līdzinās meklētajam, tad pēc informācijas apstiprināšanas un vizuālās identifikācijas, kopīgi ar ekspertiem tiks izvērtēts pareizākais rīcības variants tā apturēšanai," norādīja Brāle.