Apkures parādus sola nomaksāt pagaidām vārdos

Jautājums par dzīvokļa pabalsta pārdali, palielinot valsts līdzfinansējumu, ir valdības dienaskārtībā, bet līdz vēlēšanām, visticamāk, nekādi lēmumi pieņemti netiks. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe gan 27. septembrī tiksies ar uzņēmuma Latvijas gāze (LG) vadību, bet par šo sarunu rezultātu prognozes izteikt pāragri.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre paredzējusi ar LG valdes priekšsēdētāju Adrianu Dāvi pārrunāt iespējamos risinājumus, kā palīdzēt pašvaldībām parādniecēm sākt apkures sezonu. Piemēram, Rēzeknē privātā siltumuzņēmuma dēļ iekrājies četru miljonu parāds, jo tas piegādātājiem par pakalpojumu ilgstoši nemaksāja. Pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs Neatkarīgajai sacīja, ka cer ar šo mantojumu tikt galā divu gadu laikā, tomēr parāds turpina augt, jo cilvēku maksātspēja ir neliela. Tuvākajā laikā ārpus kārtas sanāks un par šiem jautājumiem lems arī sociālā drošības tīkla stratēģijas pasākumu īstenošanas darba grupa.

Saeima vakar pieņēma vismaz vienu pozitīvu lēmumu, atvieglojot pašvaldību sociālā budžeta slogu – 822 903 lati no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) pamatbudžeta programmas Sociālās drošības tīkla pasākumu īstenošana tiek novirzīti garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta palielināšanai un valsts atbalstam pašvaldībām, līdzfinansējot 50 procentus no izlietotajiem līdzekļiem GMI pabalstam. Tomēr Latvijas Pašvaldību savienība ierosinājusi, lai valsts uz tā dēvētā sociālā spilvena rēķina, pārdalot līdzekļus, atvēl lielāku līdzfinansējumu arī dzīvokļa pabalstam. Proti, valsts daļa varētu būt 80 procenti, nevis 20 procenti kā pašlaik, savukārt pašvaldības tad maksātu tikai 20 procentus. Dzīvokļa pabalstam šogad solīts papildus piešķirt 700 712 latu.

D. Staķe arī atbalsta priekšlikumu par līdzfinansējuma proporciju pārskatīšanu dzīvokļa pabalstam, taču pašlaik nevar pateikt, cik lielai jābūt valsts un cik – pašvaldību daļai, atbild RAPLM komunikāciju nodaļas vadītāja Justīne Plūmiņa. To varētu izlemt pēc detalizētākas informācijas saņemšanas, jo valdība uzdevusi Ekonomikas ministrijai līdz 15. oktobrim apkopot informāciju par situāciju pašvaldībās.

Latvijā

Inčukalna pazemes gāzes krātuvē septembra vidū ir iesūknēta dabasgāze 18,6 teravatstundu (TWh) apmērā, kas veido 75% no krātuves ietilpības, piektdien žurnālistiem sacīja vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS"Conexus Baltic Grid" ("Conexus") valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Svarīgākais