KNAB aicina Jurašu nepiedalīties ģenerālprokurora izvēlē

Par ģenerālprokurora amatu sacentīsies astoņi pretendenti. Šī būs pirmā reize, kad kandidātu uz Saeimu virzīs Tieslietu padome, nevis Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Vērtēšanā piedalīsies arī Jaunās konservatīvās partijas politiķis Juris Jurašs, kuram Ģenerālprokuratūra izvirzījusi apsūdzību par valsts noslēpuma izpaušanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iesaka Jurašam ētisku apsvērumu dēļ vērtēšanā nepiedalīties, vēsta portāls "Puaro.lv".

Kuru kandidātu virzīt uz Saeimu, izlems Tieslietu padomes 15 locekļi. Virzīts tiks tas kandidāts, kurš saņems vismaz astoņas balsis. Balsošanā piedalīsies arī esošais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Uz ģenerālprokurora amatu pretendēs astoņi kandidāti. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers intervijā kanālam ReTV sacīja - cīņa būs sīva un izteikti politiska.

"Es domāju, ka jauno ģenerālprokuroru pēc tāda principa arī mēģinās atrast, kurš būs izdevīgs kādam politiskam spēkam," sacīja Kalnmeiers, norādot, ka tas ir viens konkrēts politisks spēks, to nenosaucot. Tostarp, viņš intervijā kanālam ReTV atzina - no astoņiem kandidātiem četri ir tādi, kurus varētu dēvēt par politiski neitrāliem, bet jautājums, vai viņi varētu būt arī profesionāļi un līderi?

"Bet tas nav ne no manis atkarīgs, ne no Tieslietu padomes, tik daudz, cik no politiķiem: kā politiķi izlems, kā uzskatīs par vajadzīgu, kā novienosies savā sadarbības padomē, tā arī būs, jo pārējais būs pastarpināti."

Ēriks Kalnmeiers atzina, ka pēc termiņa beigām viņš politikā nedarbosies, bet tieši ko darīs, pagaidām nezinot.

Deviņi no 15 Tieslietu padomes locekļiem ir tiesneši, tajā skaitā Juris Stukāns, kurš pats kandidē uz ģenerālprokurora amatu. Viņš Latvijas Televīzijai gan norādījis, ka Tieslietu padomē lemšanā nepiedalīsies.

Divas vietas padomē ieņem Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji - tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs. Pret viņu Ģenerālprokuratūra uztur apsūdzību par valsts noslēpuma izpaušanu. Lietā joprojām turpinās tiesvedība.

Jurašs gan neuzskata, ka tas būtu iemesls viņam Tieslietu padomes balsojumā par ģenerālprokurora amata kandidātiem nepiedalīties: “Šajā gadījumā es gribu teikt, ka jebkurš prokurors ir patstāvīgs savā lēmuma pieņemšanā, un es absolūti šīs lietas nesasaistu. [..] Es neredzu nevienu pašu iemeslu, kāpēc es nevarētu piedalīties ģenerālprokurora atlasē.”

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norāda - interešu konflikta likumu Jurašs nepārkāpj, taču ētisku apsvērumu dēļ tik un tā ģenerālprokurora atlasē viņam piedalīties nevajadzētu.

“Tas, ka ģenerālprokurora amata kandidātus vērtētu Tieslietu padomes loceklis J. Jurašs, kuram apsūdzību uztur Ģenerālprokuratūra, neradīs interešu konfliktu Likuma izpratnē, ja vien kāds no kandidātiem nav J. Juraša radinieks vai darījumu partneris. J. Juraša piedalīšanās ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanā var radīt šaubas par J. Juraša kandidātu vērtējuma objektivitāti un neitralitāti, līdz ar to biroja ieskatā J. Jurašam ētisku apsvērumu dēļ no ģenerālprokurora amata pretendentu vērtēšanas vajadzētu atturēties," portālam "Puaro" norāda KNAB.

Avots: portāls "PUARO" un kanāla ReTV intervija