Infektoloģe slavē ģimenes ārstu darbu Covid-19 pandēmijas laikā

Liela nozīme jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmijas laikā ir ģimenes ārstiem, kas laikus reaģē uz nepieciešamību stacionēt smagākus pacientus, atzina Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) infektoloģe Angelika Krūmiņa.

Pēc viņas teiktā, salīdzinoši neliels saslimšanas ar Covid-19 gadījumu skaits Latvijā saistīts gan ar laikus ieviestajiem drošības pasākumiem, gan citiem aspektiem. Tostarp, liela nozīme ir ģimenes ārstiem, kas monitorē situāciju un laikus reaģē uz nepieciešamību stacionēt smagākus pacientus.

Ārste stāstīja, ka RAKUS ārstējas smagi un vidēji smagi pacienti, un to skaits uz citu valstu fona, tāpat kā mirušo skaits, ir salīdzinoši neliels. Turklāt mirstību ietekmējuši arī citi apstākļi, tai skaitā citas pacientu saslimšanas un daļēji arī sociālie aspekti.

Krūmiņa atzina, ka gan pacienti, gan sabiedrība kopumā ir nogurusi no negatīvām ziņām, un vēlas dzirdēt arī ko pozitīvu. Daudzi ir noilgojušies arī pēc sportiskajām aktivitātēm, un ierobežojumu mīkstināšanu saistībā ar sportošanu izvērtē Izglītības un zinātnes ministrija.

Vienlaikus viņa neslēpa, ka "vīruss ir un būs", un ar lielākiem vai mazākiem ierobežojumiem būs jādzīvo ilgāku laiku. Vēl vasarā ierobežojumi saglabāsies, prognozēja infektoloģe, bet par to apjomu, konsultējoties ar speciālistiem, lems valdība. Taču, pēc viņas domām, mācībām skolās un augstskolās jaunajā mācību gadā būtu jāatsākas.

LETA jau vēstīja, ka no 13.marta līdz 12.maijam Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne dažādu ierobežojumu un aizliegumu.

Lai lemtu par kādu ierobežojumu mainīšanu, tiks piedāvāts četru nedēļu posmos mērīt vairākus Covid-19 saslimstības kritērijus, intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ministre uzskata, ka visi ierobežojumi 12.maijā, kas ir ārkārtējas situācijas termiņa beigas, nebeigsies.