Aizkraukles pusē manīts lācis; ko darīt, ja sastopies ar dzīvnieku?

© Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Šomēnes Aizkraukles novadā, Muldakmens apkārtnes mežos, manīts lācis, liecina novada pašvaldības publiskotā informācija.

Ķepaini fiksējušas mežā izvietotās kameras. Muldakmens apkaimes iedzīvotājs pašvaldību informējis, ka lāci tuvējā mežā izvietotā kamera fiksējusi 18.aprīlī ap plkst.21, bet līdz šim dzīvnieks tur nav ticis manīts.

Vienlaikus iedzīvotājs paudis, ka lāča parādīšanās ir labs atgādinājums tiem, kas tuvējā apkārtnē brauc pēc lakšiem jeb savvaļas ķiplokiem, un Latvijas Sarkanajā grāmatā ievietotos augus aizsargā ne tikai likums, bet arī ķepainis, kuram savvaļas ķiploki ir liels gardums.

Atsaucoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālistu sniegto informāciju, pašvaldībā pauda, ka lāči ir ļoti uzmanīgi dzīvnieki, kas parasti pirmie pamana cilvēku un pirmie dodas prom.

"Ja lācis skatās uz cilvēku, nedrīkst bēgt un skatīties lācim acīs, jo tas var dzīvnieku satracināt. Vēlams lēnām doties prom, paturot dzīvnieku acīs, skaļi runājoties ar ceļa biedriem, lāci vai pašam ar sevi. Jāuzmanās, lai cilvēks nenonāktu starp lāču māti un mazuli, jo šāda situācija var provocēt mātes uzbrukumu," skaidroja DAP.

Iedzīvotāji aicināti atcerieties, ka lācis ir tikpat pārsteigts par satikšanos un nobijies kā cilvēks.

"Viņa galvenā doma noteikti ir - vai es paspēšu aizbēgt "pa kluso" vai tomēr būs jāaizstāvas? Nekādā gadījumā nebarojiet lāci - normāls un vesels dzīvnieks no cilvēka bēg. Nekādā gadījumā nemēģiniet tuvoties lāčiem - atbilstīgi meža likumiem tie uzskata, ka viņiem ir tiesības uzbrukt jebkuram, kas apdraud viņus vai viņu mazuli," aicina speciālisti.

Vienlaikus pašvaldība lūdz būt uzmanīgiem un nekādā gadījumā nedoties ķepaini meklēt vai fotografēt.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais