Corona-19 veiksmīgi slēpjas no statistiķiem

Eiropas valstu statistikas iestādes sākušas publicēt sākotnējos datus par martā nomirušo cilvēku skaitu attiecīgajās valstīs. No šiem skaitļiem nezinātājs tā arī paliktu neuzzinājis, ka Eiropā martā sāka plosīties briesmīga sērga, jo mirstība kopumā nav palielinājusies.

Par Latviju uzreiz viss skaidrs un saprotams, ka līdz šim 11 nāvju gadījumos konstatētā vīrusa Covid-19 klātbūtne neietekmēs mirstības intensitāti ne martā, ne aprīlī, ne vispār kaut kad. Pusotrs mēnesis kopš Covid-19 saslimšanu apstiprināšanas Latvijā ir pietiekams laiks, lai vīruss parādītu savu spēku vai tā trūkumu. Protams, nav noliedzami gadījumi, kad vīrusa klātbūtne ir veicinājusi cilvēku nāvi, taču 11 nāves starp četriem līdz pieciem tūkstošiem mirušo Latvijā pāris mēnešu laikā ir jāmeklē ar palielināmo stiklu. Nekas šajā proporcijā nemainīsies, ja atlikušajās aprīļa dienās Covid-19 līdzdalība tiks konstatēta vēl vienā vai dažu nāvju gadījumos. No otras puses, iespējami atklājumi arī par tiem gadījumiem, kuros starp cilvēka inficēšanos un nāvi sakars bijis ļoti vājš (neapstiprināms). Ir pieļaujami arī tādi nāvju gadījumi, kuros Covid-19 bijis iesaistīts, bet tas nav konstatēts.

Latvija ne ar ko neatšķiras no abām pārējām Baltijas valstīm, kur mirstība martā kāpusi un plakusi kā pēc viena diriģenta mājiena. Tāds diriģents tiešām ir bijis - par parastu sauktā sezonālā gripa, kas mūsu reģionā ieperinājusies aizpagājušā gada ziemā. Uz šo faktu ir norādījušas gan Vācijas, gan Zviedrijas statistikas iestādes, kas demogrāfisko datu publikācijai ieviesušas speciālu ievaddaļu, kurā apcerēta Covid-19 iespējamā ietekme uz mirstības rādītājiem. Apcerējumu secinājums ir tāds, ka šobrīd vēl nav iespējams tādu ietekmi ne apstiprināt, ne noliegt. Vācu Statistisches Bundesamt uz Covid-19 reaģējusi tā, ka sniegusi ziņas par mirušajiem līdz šā gada 15. martam - līdz brīdim, kad konkrētajai slimībai būtu bijis jāsāk paaugstināt kopējā mirstība, ja vīruss vispār to spēj. Statistiķu rīcību var saprast tā, ka viņi gaida papildu ziņas no mediķiem, lai tie uzrāda, kuros nāves gadījumos tik tiešām jāvaino Covid-19. Attiecībā uz Vāciju un Zviedriju galvenais ir tas, ka šīs valstis izvēlējušās pilnīgi pretējus slimības apkarošanas veidus. Mirstības statistikā šīs principiālās atšķirības nekādi neparādās, bet statistiķi neuzņemas jau tagad apgalvot, ka tās nekad neparādīsies jeb netiks pamanītas.

Pats par sevi saprotams, ka īpašas statistisko datu sadaļas apcerējumus vīrusam veltījušas to Eiropas mēroga lielvalstu statistikas iestādes, kurās vīrusa nāvīgums ir oficiālās politikas fundaments. Vārdu un skaitļu tur daudz, taču vīrusa spējas nenoliedzami palielināt kopīgo mirstības līmeni apliecina tikai Lielbritānija. Tur par statistikas pārskata periodu tiek izmantots nevis mēnesis, bet nedēļa kopš gada sākuma (tāda laika skaitīšana ir kristīgās baznīcas kalendāra klons). Un, lūk, šā gada 15. nedēļā, ko viņi noslēdza ar 10. aprīlī, Anglijā un Velsā kopā esot miruši 18 516 cilvēki, kamēr vidējais mirstības līmenis pa pēdējiem pieciem gadiem tajā paša laika periodā bijis tikai 10 520 nāves gadījumu. No šā gada mirušajiem attiecīgajā periodiņā Corona-19 vaina pierakstīta 6213 gadījumiem.

Citur par Covid-19 sniedz aprakstus un pat zīmējumus, bet ne skaitļus. Itāļi papūlējušies (dators papūlējies) uzzīmēt kumulatīvo mirstību līdz pat 4. aprīlim salīdzinājumā ar pagājušo gadu pa dienām katrā no administratīvo vienību (komūnu) tūkstošiem. Šā gada sarkanā līkne bieži sasniegusi augstāku līmeni nekā pērnā gada zilā līkne, bet ne visās komūnās un ne viennozīmīgi pārskata perioda beigās, kad vīrusam it kā bija ziedu jeb pļaujas laiks. Savukārt spāņi sazīmējuši pēdējo mēnešu laikā aizvien garāku stabiņu kūļus, kuros katra krāsa apzīmē inficēto, uz slimnīcām aizvesto un nomirušo skaitu. Zīmējums skaists kā varavīksne, bet tas tomēr ir sabiedrisko attiecību speciālistu, nevis statistiķu darbības lauks.