Tehniskās mokās pašvaldību reforma tuvojas 3. lasījumam

Cīnoties ar daudzveidīgām tehniskas dabas ķibelēm, atsākusies administratīvi teritoriālās reformas likumprojekta izskatīšana atbildīgajā komisijā. Uz trešo lasījumu iesniegti 366 priekšlikumi, piedāvājot arī ļoti radikālus jauninājumus.

Čerkstoši mikrofoni, pazudis signāls, čatam nepieslēgti deputāti un dažādas citas tehniskas problēmas aizņem ievērojamu komisijas sēžu daļu, raisot bažas par to, cik kvalitatīvi tiks sagatavots Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projekts.

Neliela ludziņa

Lūk, aptuvens piemērs no pēdējās sēdes, kur deputāts Viktors Valainis tehnisku iemeslu dēļ nevar pieslēgties sēdes attālinātajai norisei.

Komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs:

- Kas jums ir par tehniskām problēmām?

Deputāts Arvils Ašeradens:

- Es aicinu balsot par šo pantu!

Artūrs Toms Plešs:

- Mēs varam…

Deputāts Armands Krauze:

- Tas ir nepieņemami! Valainis vēlas izteikties, bet nevar pieslēgties! Ja deputāts nevar pieteikties, tad neskatiet šos priekšlikumus! Saeimai atbilstoši kārtības rullim ir jānodrošina, ka deputāts var piedalīties komisijas sēdē un izteikties. Pretējā gadījumā tas ir pretrunā Satversmei un vispārējiem demokrātijas principiem. Ja jūs nevarat nodrošināt attālinātu piedalīšanos, tad sēdes jāorganizē klātienē!

Pēc šīs tirādes koalīcijas deputāti apkaunējās un sēdes vadītājs izsludināja tehnisko pauzi, pēc kuras opozicionārs Valainis beidzot bija ielaists sēdes norises tīmeklī. Bez viņa likumprojekta skatīšana būtu nekorekta, jo tieši ar Valaiņa starpniecību ar reformas projektu neapmierinātās pašvaldības iesniegušas savus priekšlikumus. Tie attiecas gan uz pašvaldību sistēmas fundamentālo uzbūvi un funkcionēšanu, gan pašvaldību kartējumu - kuras tiek likvidētas un kam pievienotas.

Pornogrāfija, ne sēde

Deputātam Krauzem arī pašam attālināti caur telefonu nebija izdevies pieslēgties sēdes norisei, tāpēc viņš ieradās klātienē. Deputāts bija tik neapmierināts ar pēdējās sēdes norisi, ka vērsās Saeimas prezidijā ar iesniegumu. Pret sēdes dalībniekiem netiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme. Vieniem piedalīšanās ir traucēta tehnisku problēmu dēļ, citu tīkls atsijā, jo lietotājvārdi netiek cauri drošības ugunsmūrim. Deputāts uzskata, ka komisijas darbs noritētu daudz produktīvāk un korektāk, ja komisijas deputāti tiktu aicināti piedalīties sēdēs klātienē, līdzīgi kā tas ir Saeimas sēžu laikā. Aģentūrai LETA viņš skaidro, ka tas ļautu ievērojami mazināt nevienlīdzīgu attieksmi gadījumos, kad tehnisku vai citu iemeslu dēļ, ja komisijas opozīcijas deputāts laikā mutiski neatbild par savu balsojumu, komisijas vadītājs pieņem, ka deputāts balsošanā nepiedalās, bet, ja laikā neatbild pozīcijas deputāts, tad par to tiek vairākkārt pārjautāts un pat atsevišķi telefoniski zvanīts, lai noskaidrotu deputāta balsojumu.

Un ne jau Krauze ir vienīgais no deputātiem, ko neapmierina koronakrīzes laika tehniskie risinājumi Saeimas darbam. Deputāte Jūlija Stepaņenko māžošanos ar komisijas sēdi šādā izpildījumā, kurā te netiek iekšā, te nav skaņas, pat nodēvēja par pornogrāfisku priekšnesumu.

Būs valstspilsētas un zemes

Šodien pornogrāfija turpināsies, lai gan opozīcija ne reizi vien ir prasījusi administratīvi teritoriālo reformu atlikt līdz koronakrīzes beigām. Tas būtu pareizi arī tāpēc, ka uz trešo noslēdzošo lasījumu iesniegti tādi priekšlikumi, par ko, sākoties likumprojekta izstrādei, vispār runas nebija. Tostarp no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Divu republikas jeb lielo pilsētu vietā nu iecerētas visas deviņas: Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. Koalīcija padevusies lielo pilsētu pamatotajam spiedienam, un Nacionālā apvienība vēl piedāvā desmito - Ogri klāt piemest. Turklāt tās, iespējams, nesauks par lielajām pilsētām, bet «valsts pilsētām». Rīga līdztekus jaunajam statusam paliks arī Latvijas Republikas galvaspilsēta. Valsts prezidents Egils Levits valodas ekvilibristikā iet vēl tālāk un rosina ieviest terminoloģijā jēdzienu «vēsturiskās zemes» ar šādu priekšlikumu: «Iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai, un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm - Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai - regulē atsevišķs likums. Attiecīgi likuma pielikumā ir mēģinājums atšifrēt pašvaldību piederību šīm zemēm. Turklāt priekšlikumu sarakstā ir arī rosinājums zemēm piepulcēt vēl Rīgavu, kas apzīmētu galvaspilsētu kopā ar piegulošajām pašvaldībām.

Termiņi nesasniedzami

Paralēli tālāk tiek bīdītas arī sīkumainākas intereses. Piemēram, Saulkrastu novada izveide ar obligātu Skultes pagasta piedalīšanos un izņemšanu no Limbažu novada, jo tas nepieciešams, lai ieeļļotu amerikāņu iecerēto sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un gāzesvada būvniecību Vidzemes kūrorta vietā pie Saulkrastiem.

Vajadzību un vēlmju ir ļoti daudz, bet ministra Jura Pūces sacerētais un valdības saskaņotais likumprojekts ir paviršs, nekvalitatīvs un sabiedrības interesēm neatbilstošs. Acīmredzot arī ministrija sapratusi, ka visādu kļūdu labošanai un jaunievedumu integrēšanai reformā laika ir pamaz. Tāpēc rosina atlikt metodikas izstrādāšanu jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai - no 1. jūlija uz 30. septembri. Bet nākamās pašvaldību vēlēšanas strauji tuvojas, un koronakrīze šo procesu tikai paātrina.