Deputāti satraukti, ka valstī Covid-19 krīzes pabalstu sistēma ir pārāk sarežģīta

© f64

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti šorīt pauduši satraukumu, ka valstī Covid-19 krīzes pabalstu sistēma ir pārāk sarežģīta un nesaprotama.

Komisijas sēdē, kurā šodien konceptuāli atbalstīti grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", kas paredz bezdarbnieka palīdzības pabalsta ieviešanu maksimums 130 eiro apmērā, vairāki deputāti uzsvēra, ka radītā atbalsta sistēma ir grūti izsekojama.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Inta Bārenīte pauda, ka pašreizējais likuma grozījumu formulējums skaidri nepasaka, vai norma attieksies uz visiem bezdarbniekiem, kuriem ir beidzies pabalsta izmaksas periods un šo pabalstu izmaksās tikai par periodu, kad ir bezdarbnieka statuss. Viņa akcentēja, ka patlaban ir noteikti gadījumi, kad izmaksa ir pārtraucama, taujājot, vai ir domāts pabalstu pārtraukt uz laiku vai pavisam, kā arī, ja persona iegūst bezdarbnieka statusu no jauna, vai līdz 31.decembrim persona varēs pretendēt uz šo pabalstu.

Labklājības ministrijas pārstāve Jana Muižniece skaidroja, ka sociālais pabalsts nav domāts tajos gadījumos, kad ir atrasts īslaicīgs darbs.

Deputāts Andrejs Klementjevs (S) sacīja, ka iedzīvotājiem var rasties situācija, ka pēdējos bezdarbnieka pabalsta saņemšanas mēnešos pabalsts ir mazāks par 130 eiro. "Vai nav dīvaina situācija, ka astotajā vai devītajā mēnesī maksā 100 eiro, bet tagad maksās vairāk?" taujāja politiķi.

Muižniece skaidroja, ka, redzot to, kā attīstās situācija, ministrija grib rosināt 130 eiro lielu pabalstu, neskatoties uz to, kāds ir bijis pabalsta apmērs pēdējos mēnešos.

Klementjevu uztrauca arī tas, vai ir pareizi, ka dīkstāves minimālais pabalsts ir mazāks par bezdarbnieka palīdzības pabalstu. "Vai nevar izlīdzināt situāciju? 180 eiro pirms bezdarbnieka pabalsta un 130 eiro - to cilvēku sociālais portrets ir līdzīgs," teica politiķis.

"Mums sākotnēji bija iesniegts priekšlikums par 130 eiro. Tā ir politiska izšķiršanās, kā tālāk tiks attīstīts jautājums ar bezdarbnieka palīdzības pabalstu. Pieļauju ka būs grūti izskaidrot, kāpēc vienai grupai ir 180 eiro, bet otrai grupai paliek 130 eiro. Šī situācija ir netradicionāla," vērtēja Muižniece.

Deputāte Anda Čakša akcentēja, ka patlaban ir parādījušies dažāda veida pabalsti, turklāt katrs nākamais pabalsts ir mērķēts uz kādu jaunu grupu. Politiķe pauda neizpratni par to, kā būtu jārīkojas personām, kuras līdz šim strādājušas vairākās darba vietās.

Muižniece akcentēja, ka valdības mērķis ir radīt tādu atbalsta sistēmu, lai no tās "neizkristu" neviena iedzīvotāju grupa. "Kad sākotnēji būvēta ideja par dīkstāves pabalstu, mēs nojautām, bet līdz galam nezinājām, cik slikta ir situācija ar nodarbinātību un nodokļu nomaksu. Dīkstāves pabalsts 4,60 eiro apmērā ne vienu vien ir nošokējis. Protams, var teikt: "Ko sēj, to pļauj." Bet situācija ir jārisina," teica LM pārstāve.

Muižniece arī pastāstīja, ka līdz šim ir bijušas diskusijas par paralēlo nodarbinātību. Patlaban ir atbalstīt regulējums, kas paredz, ka pašnodarbinātie, kas papildu veic pedagoģisko vai radošo darbu. "Citādi jādodas uz pašvaldību," piebilda eksperte.

"Kā cilvēkiem noorientēties, ja pat mēs te klumburējam?" par sarežģīto atbalstu mehānismu taujāja Čakša.

Muižniece pauda, ka LM visu informāciju ļoti plaši un aktīvi publicē kā savā mājaslapā, tā arī sociālajos medijos, mudinot iedzīvotājus neskaidrību gadījumos vērsties institūcijā ar saviem jautājumiem.

"Ja cilvēkiem ir neskaidrības, cilvēki var vērsties ar jautājumiem. Saprotam, ka atbalsta sistēma ar katru dienu paliek arvien sarežģītāka, bet ideja ir, lai neviens cilvēks neizkristu cauri šai sistēmai," teica Muižniece.

"Vai var, lūdzu, izskaidrot sistēmu "sociālā apdrošināšana" "for dummies" [muļķīšiem] formātā?" lūdza Čakša, piebilstot, ka līdztekus ir jādomā par to, lai sistēmas būtu sociāli taisnīga. "Saprotu, ka ir krīze un ejam katru soli taustoties, bet mums ir jācenšas saglabāt sociālo taisnīgumu," piebilda politiķe.

Muižniece skaidroja, ka patlaban tiek ieviesta modificēta valsts sociālās palīdzības sistēma, kas ļauj noteikt atšķirīgus līmeņus valsts sniegtajam atbalstam. LM pārstāve norādīja, ka dīkstāves pabalsts ir ātra reakcija cilvēkiem, kuri palika bez ienākumiem. Savukārt bezdarbnieka pabalsts ir ilgtermiņa atbalsts.

Kā ziņots, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien pirmajam lasījumam atbalstīja likumprojektu, kas paredz bezdarbnieka palīdzības pabalsta ieviešanu maksimums 130 eiro apmērā.

Komisija vienojās minēto likumprojektu lūgt atzīt par steidzamu, mēģinot to galīgajā lasījumā pieņemt jau šodien. Tomēr deputāti gan arī prognozēja, ka likumprojekta otrajam lasījumam varētu tikt iesniegts daudz priekšlikumu, kā dēļ dokumenta izskatīšana varētu aizkavēties.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Egils Zariņš, bezdarbnieka palīdzības pabalsts tiktu izmaksāts gadījumā, ja persona pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņa, kas ir astoņi mēneši, beigām nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību. Šāda atbalsta maksimālais apmērs būs ne vairāk kā 130 eiro.

Pabalstu izmaksātu par periodu no 2020.gada 12.marta līdz persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā četrus mēnešus. Tāpat plānots, ka šis atbalsta mehānisms pastāvēs līdz 2020.gada 31.decembrim.

Bezdarbnieka palīdzības pabalsts tiks izmaksāts apmērā, kādu persona saņēma attiecīgi astotajā vai devītajā mēnesī, bet ne vairāk kā 130 eiro apmērā. Šāds pabalsta apmērs noteikts, par pamatu ņemot spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto trūcīgas ģimenes (personas) ienākumu līmeni jeb 128,06 eiro, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Vienlaikus, pabalsta saņēmēja pienākums būs turpināt piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras noteiktajās aktivitātēs, tostarp, turpināt darba meklēšanu un pieņemt piemērotu darba piedāvājumu, kā arī ievērot citus aģentūras nosacījumus.

Plānots, ka bezdarbnieka palīdzības pabalstu nevarēs saņemt vienlaicīgi ar kādu no sociālās apdrošināšanas pabalstiem, valsts pensijām, apdrošināšanas atlīdzību vai ikmēneša atlīdzību bezdarbniekam par algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu.

Jau vēstīts, ka ārkārtējā situācija valstī Covid-19 izplatības mazināšanai pagarināta līdz 12.maijam. Valsts šajā laikā noteikusi dažādus atbalsta pasākumus.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais