Covid-19 izplatības noteiktās dīkstāves dēļ aprīlī par nesniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ārstniecības iestādes kopumā nav iekasējušas 13 miljonus eiro, savukārt valsts ir apņēmusies kompensēt 7,1 miljonu eiro, ceturtdienas preses konferencē pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Pacientu un mediķu drošības dēļ tika ierobežoti dažādi veselības aprūpes pakalpojumi. Ministre skaidroja, ka tas tika darīts, lai ierobežotu vīrusa izplatības riskus ārstniecības iestādēs un vienlaikus turētu gatavībā medicīnas darbiniekus, ja gadījumā pieaug Covid-19 pacientu skaits valstī.
Neskatoties uz dīkstāvi, gatavības režīmā tiekot uzturētas telpas un iekārtas, lai gan faktiski pakalpojumi netiek sniegti. Tādējādi, lai segtu radušos izdevumus, ārstniecības iestādēm tiek piešķirta līdzekļu kompensācija 7,1 miljona eiro apmērā.
"Ar šodien pieņemto lēmumu tā tarifa sastāvdaļa, par ko valsts ir slēgusi līgumus ar ārstniecības iestādēm, kas ietver darba samaksu, ražošanas izmaksas, kā arī administratīvos izdevumus, ārstniecības iestādēm tiks kompensētas par ierobežojumu dēļ nesniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem," skaidroja politiķe.
Piešķirot šo kompensāciju, no ārstniecības iestādēm tiek prasīts to izlietot tikai konkrētiem mērķiem. "Kompensāciju ārstniecības iestāde drīkstēs izlietot tikai un vienīgi darba samaksai, sociālās apdrošināšanas iemaksām, ražošanas izmaksu un administratīvo izmaksu segšanai," uzsvēra Viņķele, piebilstot, ka "papildu iekārtu iegādei vai citiem mērķiem šos līdzekļus izmantot nedrīkstēs".
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā tika ierobežoti dažāda veida gan privātie, gan valsts sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi.
Nesen tika atjaunoti konkrēti ārstniecības pakalpojumi, to starpā tika atsākti valsts organizētā krūts vēža skrīninga izmeklējumi jeb mamogrāfija, vairākas izmeklēšanas ar ģimenes ārsta nosūtījumiem, pirmreizējās vairāku speciālistu konsultācijas, kā arī zobārstniecība un diabētiskās pēdas aprūpe.
Ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu no pirmdienas atsāks ehokardiogrāfijas, ultrasonogrāfijas, rentgenoloģijas, datortomogrāfijas, doplerogrāfijas, kodolmagnētiskās rezonanses, elektrokardiogrāfijas, tai skaitā Holtera monitorēšanas, veloergometrijas un elektroencefalogrāfijas izmeklējumu veikšanu. Tāpat tiks atsāktas pirmreizējas endokrinologa, kardiologa, reimatologa, pneimonologa, oftalmologa un neirologa konsultācijas.
Ministrijā norādīja, ka vienlaikus ārstniecības iestādēm ir jāievēro vairāki piesardzības pasākumi. Minētos veselības aprūpes pakalpojumus tās varēs sniegt laikā no plkst.9 līdz plkst.16, nodrošinot atsevišķu pacientu plūsmu. Tāpat būs jāierobežo pacientu skaitu, kas vienlaicīgi uzturas ārstniecības iestādes telpās, un jānosaka precīzu ierašanās laiku veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai.