Ja pašvaldības domē ievēlētais deputāts, kurš neprot valsts valodu, sešu mēnešu laikā nebūs to apguvis, tad ar tiesas spriedumu viņa mandātu varēs anulēt. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 15.septembrī, 3.lasījumam sagatavotie grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā.
Pašvaldības deputāta pilnvaras varēs anulēt ar apgabaltiesas spriedumu, ja deputāta valsts valodas zināšanas neatbildīs Ministru kabineta noteiktajam prasmes līmenim. Šīs izmaiņas neattieksies uz 2009.gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētajiem deputātiem, bet viņiem būs pienākums sešu mēnešu laikā apgūt latviešu valodu.
Deputāta valsts valodas zināšanas pārbaudīs Valsts valodas centrs, un tam būs pienākums informēt attiecīgās domes priekšsēdētāju par konkrētā deputāta valsts valodas zināšanu nepietiekamo līmeni, kā arī aicināt attiecīgo deputātu apgūt valsts valodu.
Izmaiņas likumā nosaka, ka pašvaldības domes priekšsēdētājam būs jānodrošina finansējums deputāta valsts valodas apmācībām un deputātam sešu mēnešu laikā būs jāapgūst latviešu valoda. Pēc šī termiņa Valsts valodas centrs veiks atkārtotu valsts valodas prasmes pārbaudi. Gadījumā, kad deputāts neierodas uz pārbaudi vai arī tiek konstatēts, ka deputāta valsts valodas prasme nav pietiekamā līmenī, Valsts valodas centram būs jāsniedz prasības pieteikums attiecīgajā apgabaltiesā par deputāta pilnvaru apturēšanu.
Izmaiņas likumā bija nepieciešamas, jo vairākās pašvaldībās ievēlēto deputātu darbs domē un saskarsme ar vēlētājiem ir apgrūtināta. Atsevišķi deputāti latviešu valodu neprot tādā apmērā, lai pilnvērtīgi varētu pildīt pašvaldības deputāta pienākumus, norāda grozījumu izstrādātāji.
Līdzšinējais regulējums noteica, ka personai, kandidējot pašvaldību vēlēšanās, ir jāsniedz latviešu valodas pašnovērtējums, bet par valsts valodas nezināšanu pašvaldību deputātus var saukt pie administratīvās atbildības.
Plānots, ka Saeima par grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā lems 23.septembrī.