Kazāks: Covid-19 izraisītā krīze pasaulē ir nopietna, un sitiens ekonomikai būs ļoti jūtams

Covid-19 izraisītā krīze pasaulē ir nopietna, un tās sitiens ekonomikai būs ļoti jūtams, uzskata Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Kazāks šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pauda, ka, lai gan ir sajūta, ka krīzē dzīvojam jau diezgan ilgi, pagaidām makro datu par tās ietekmi uz valsts ekonomiku vēl nav. Pagaidām iespējams strādāt tikai ar sākotnējiem datiem, tāpēc prognozēt krīzes sekas patlaban ir sarežģīti, skaidroja Kazāks.

"Protams, krīze, ko redzam, ir nopietna. Aug bezdarbs, lai gan bezdarba kāpuma cipari Latvijā pašlaik ir salīdzinoši nelieli. ASV šie cipari ir milzīgi. Sitiens pa ekonomiku pasaulē būs ļoti jūtams. Pasaules ekonomika būs recesijā šogad. Trešā ceturkšņa pirmajā pusē būs stiprākais sitiens. Vidējais vērtējums ir apmēram divi trīs procentpunkti no iekšzemes kopprodukta par katru mēnesi, kad spēkā ir ierobežojumi," norādīja centrālās bankas vadītājs.

Latvijas Bankas prezidents akcentēja, ka no krīzes starptautiskā fona jāņem vērā, ka atbildes reakcijas krīzei tiek nodrošinātas plašā perimetrā - gan bankas, gan valdības izstrādā atbalsta programmas.

"Cerība ir, ka Covid-19 krīze izstrādāsies un situācija gada otrajā pusē, nākamajā gadā uzlabosies," prognozēja Kazāks, pieļaujot, ka atgūšanās dažādos uzņēmējdarbības sektoros būs dažāda, tā kā ir sektori, kas krīzi faktiski nejūt, bet ir nozares, kas saistītas, piemēram, ar cilvēku pārrobežu plūsmām, jūt krīzi stipri un cietīs vairāk.

Kazāks uzsvēra, ka pasaules ekonomika jau ir recesijā. Arī Latvijā ir vērojams šis process, lai gan pagaidām ietekmes cipari ir relatīvi nelieli.

Centrālās bankas vadītājs akcentēja, ka Finanšu ministrijas un valdības iedarbinātās atbalsta pakas jau ir diezgan plašas, tomēr ir nepieciešams strādāt, lai tās uzlabotu un paplašinātu.

Tāpat atšķirībā no iepriekšējās reizes, kad finanšu sektors bija daļa no problēmas, tad tagad tas ir daļa no risinājuma, un dažādas bankas ieviesušas atbalsta pasākumus.

Uzņēmumu pusē progress ir lēnāks, vērtēja Kazāks. Viņš skaidroja, ka no centrālās bankas viedokļa ir vēlme panākt līdzvērtīgu atbalsts uzņēmumiem, jo ir trīs lietas, kam Kazāka ieskatā jāpievērš uzmanība: kā samazināt vīrusa izplatību, kā valsts var atbalstīt uzņēmumus un ļaut tiem pārziemot, un kā atkopties no krīzes.

"Atbalsts vēl nav pietiekams," secināja Kazāks.

Viņaprāt, godīgi uzņēmumi ir jāatbalsta iespējami plaši. "Ne katrā krīzē visiem uzņēmumiem ir jānobankrotē, lai kā fēniksam pēc krīzes atdzīvotos no pelniem. Godīgiem uzņēmumiem atbalstam jābūt pietiekami plašam, lai atgūšanās pēc krīzes beigām būtu iespējami vienkārša," akcentēja amatpersona.

Kazāks arī skaidroja, ka Eirozona Latvijai ir milzīgs pluss un bonuss, jo valsts finanšu sektors ir "eiro aizvējā", kas ļauj aizņemties krietni vien vairāk.