Medicīnas iestādēs daļēji atjaunos ambulatoros un diagnostikas pakalpojumus

© Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) šodien parakstījusi rīkojumu par daļēju ambulatoro un diagnostikas pakalpojumu atjaunošanu medicīnas iestādēs no pirmdienas, 20.aprīļa.

Sava sociālā tīkla "Twitter" ierakstā ministre norādījusi, ka kopā ar mediķiem vienojusies par nepieciešamajiem drošības pasākumiem gan medicīnas personālam, gan pacientiem, lai varētu atsākt zobārstniecības, speciālistu konsultācijas, izmeklējumus un citus medicīnas pakalpojumus.

Starp atjaunojamajiem pasākumiem ir valsts organizētā krūts vēža skrīninga izmeklējumi jeb mamogrāfija, vairākas izmeklēšanas ar ģimenes ārsta nosūtījumiem, pirmreizējās vairāku speciālistu konsultācijas, kā arī zobārstniecība un diabētiskās pēdas aprūpe.

Ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu no pirmdienas atsāks ehokardiogrāfijas, ultrasonogrāfijas, rentgenoloģijas, datortomogrāfijas, doplerogrāfijas, kodolmagnētiskās rezonanses, elektrokardiogrāfijas, tai skaitā Holtera monitorēšanas, veloergometrijas un elektroencefalogrāfijas izmeklējumu veikšanu. Tāpat tiks atsāktas pirmreizējas endokrinologa, kardiologa, reimatologa, pneimonologa, oftalmologa un neirologa konsultācijas.

Ministrijā norādīja, ka vienlaikus ārstniecības iestādēm ir jāievēro vairāki piesardzības pasākumi. Minētos veselības aprūpes pakalpojumus tās varēs sniegt laikā no plkst.9 līdz plkst.16, nodrošinot atsevišķu pacientu plūsmu. Tāpat būs jāierobežo pacientu skaitu, kas vienlaicīgi uzturas ārstniecības iestādes telpās, un jānosaka precīzu ierašanās laiku veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai.

Ārstniecības iestādēs būs gan mediķiem, gan pacientiem jānodrošina individuālie aizsardzības līdzekļi, savukārt pēc katras pacienta vizītes jāveic dezinfekcijas pasākumi.

Ārstniecības iestādēm būs uzdots arī iespēju robežās sākotnēji nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tiem, kuriem iepriekš pieraksts tika atcelts ārkārtējās situācijas dēļ.

Ministrijā uzsvēra, ka joprojām daļa plānveida veselības aprūpes pakalpojumu nebūs pieejami ne valsts, ne privātajās ārstniecības iestādēs. Vienlaikus tāpat kā līdz šim būs nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tai skaitā izmeklējumi un konsultācijas, kas nepieciešamas. Arī ģimenes ārsta prakses turpinās darbu. Tāpat turpinās nodrošināt onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte.

Nepieciešamo palīdzību saņems arī grūtnieces, "zaļā koridora" pacienti, HIV/AIDS un tuberkulozes un citi pacienti. Iespēju robežās konsultācijas tiks sniegtas attālināti.

Veselības ministrija regulāri kopā ar citām atbildīgajām iestādēm vērtē noteiktos veselības aprūpes pakalpojumu ierobežojumus, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, atzīmēja ministrijā.

Kā ziņots, līdz šim ar Viņķeles rīkojumu ir daļēji ierobežota plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, tai skaitā privātajās ārstniecības iestādēs, tādēļ daļai mediķu slodze ir mazinājusies.

Veselības ministre ceturtdien preses konferencē pavēstīja, ka sarunās ar nozares pārstāvjiem patlaban secināts, ka pakalpojumus būtu jāatsāk sniegt pakāpeniski un vēlams sākt ar diagnostiku.

Pirms dažām dienām ministre gan piekodināja, ka, vadoties pēc epidemiologu un infektologu prognozēm, paredzams, ka 25.aprīlī sagaidāms Covid-19 inficēšanās "pīķis", tādēļ, neskatoties uz citu Eiropas valstu ierobežojumu mazināšanu, Latvijā tuvākajā laikā ierobežojumu mīkstināšana nav sagaidāma.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja, ka pēc divām nedēļām epidemiologi varētu nākt klajā ar ierosinājumiem, kas paredzētu Covid-19 izraisītās epidēmijas noteikto ierobežojumu mazināšanu.

Latvijā

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.