Plāno turpināt finansiāli atbalstīt bezdarbniekus, kuriem beidzies pabalsts

© AFP/SCANPIX/LETA

Bezdarbnieka palīdzības pabalstu varētu izmaksāt četrus mēnešus, tā maksimālo apmēru nosakot 130 eiro, informēja labklājības ministres padomnieks komunikācijas jautājumos Jānis Zariņš.

Kā vēstīts, finanšu ministra vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam apspriedusi iespēju ieviest šādu pabalstu, kas tiktu izmaksāts gadījumā, ja persona pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību.

Labklājības ministrija tā apmēru rosina noteikt pēc izmaksātā bezdarbnieka pabalsta pēdējos mēnešos, bet ne vairāk kā 130 eiro mēnesī, un izmaksāt to četrus mēnešus pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņa beigām jeb astoņiem mēnešiem.

Šāds atbalsts pienāktos tiem bezdarbniekiem, kuriem bezdarbnieka pabalsta izmaksa beidzas no šī gada 12.marta līdz 31.augustam.

Pabalstu izmaksātu par periodu no 2020.gada 12.marta līdz persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā četrus mēnešus. Tāpat plānots, ka šis atbalsta mehānisms pastāvēs līdz 2020.gada 31.decembrim.

Vienlaikus, pabalsta saņēmēja pienākums būs turpināt piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) noteiktajās aktivitātēs, tostarp, turpināt darba meklēšanu un pieņemt piemērotu darba piedāvājumu, kā arī ievērot citus NVA nosacījumus.

Plānots, ka bezdarbnieka palīdzības pabalstu nevarēs saņemt vienlaicīgi ar kādu no sociālās apdrošināšanas pabalstiem, valsts pensijām, apdrošināšanas atlīdzību vai ikmēneša atlīdzību bezdarbniekam par algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka Covid-19 krīzes dēļ daudziem cilvēkiem izredzes atrast darbu ievērojami samazinājušās, tāpēc viņa kopā ar Labklājības ministrijas ekspertiem nākusi klajā ar iniciatīvu par bezdarbnieka palīdzības pabalstu.

"Mans priekšlikums paredz cilvēkiem, kuriem beidzies bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods un viņi nevar atrast jaunu darbu, pabalstu izmaksāt vēl četrus mēnešus," skaidroja ministre.

Priekšlikumu vēl vērtēs koalīcijas sadarbības sanāksmē, un tas jāvirza izskatīšanai valdībā un Saeimā.

Kā vēstīts, lai novērstu jaunā koronavīrusa radītās slimības Covid-19 radītās negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets līdz šim pieņēmis virkni lēmumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt slimības lapas uzņēmumu darbiniekiem, kā arī 2020.gadā atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu brīvdienas no viena gada līdz trim gadiem.

Tāpat uzņēmumi, kuri atbilst konkrētiem kritērijiem, var pieteikt savus darbiniekus dīkstāves pabalstam, kas ir 75% apmērā no līdz šim saņemtā atalgojuma apmērā, bet ne vairāk 700 eiro mēnesī. Uz dīkstāves pabalstiem var pretendēt arī pašnodarbinātie un mikrouzņēmumos strādājošie.

Tāpat iepriekš tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības atbalstu finanšu instrumentu veidā, ko sniedz attīstības finanšu institūcija "Altum".

Pēc finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iepriekš paustā, Valsts kasē pietiek līdzekļu, lai valsts varētu sniegt atbalstu Covid-19 radīto negatīvo seku novēršanai, kā arī tiek domāts par citiem finanšu avotiem. Kopumā atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis četrus miljardus eiro.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.