Vairāku pašvaldību pārstāvji no valsts institūcijām vēlētos saņemt plašāku informāciju par to teritorijā konstatēto Covid-19 izplatību, kā arī vēlētos plašākas pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju pilnvaras, lai krīzes apstākļos varētu atbilstoši reaģēt.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien diskutēja par valsts un pašvaldību institūciju sadarbību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā. Diskusijā piedalījās virkne pašvaldību vadītāju un galvenokārt viņi vērsa uzmanību uz informācijas nepietiekamību par to, kāda ir situācija ar Covid-19 slimniekiem katras vietvaras teritorijā, kā arī norādīja uz nepietiekamu informāciju par to, kā rīkoties atšķirīgās krīzes situācijās.
Piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš sacīja, ka pašvaldības satrauc ne tikai individuālo aizsardzības līdzekļu trūkums, bet arī tas, ka nav skaidrības - kurš pēc krīzes apmaksās vietvarām tās laikā radušos neparedzētos izdevumus.
Tāpat liela problēma esot informācijas iegūšana no valsts iestādēm, kas, savukārt, traucē pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju darbu. "Tikai ar lielām mokām mums izdevās panākt, ka pašvaldību iestāžu darbinieki, piemēram, sociālo dienestu darbinieki, tiek iekļauti riska grupā. Datu valsts inspekcija mums nedod nekādu informāciju par saslimušajiem, lai gan pašvaldību iestādes joprojām pilda savus pienākumus un dodas uz izsaukumiem, nezinot, vai būs jāsastopas ar kādu no slimniekiem," sacīja Salmiņš.
Ādažu mērs Māris Sprindžuks (LRA) sacīja, ka patlaban pašvaldības kartē var redzēt, ka viņu teritorijā ir, piemēram, pieci līdz desmit saslimušie, taču, viņaprāt, tas nav efektīvi, jo neparāda slimības izplatības dinamiku.
"Lietuvā pašvaldību mēri saņem informāciju par to, cik viņu pašvaldībā ir veikti testi, cik ir negatīvi, cik - pozitīvi. Tas viņiem ļauj saprast, vai ieviestie pasākumi ir efektīvi, vai tomēr kaut kas tiek darīt nepareizi. Mums atliek tikai zīlēt," pauda Sprindžuks.
Viņš arī uzskata, ka nav samērīga prasība likt iesniegt informāciju par saņemto "de minimis" pabalstu visiem komersantiem, kas pretendē uz nomas maksas atlaidēm. "Tas ir neadekvāts slogs ēdinātājiem un mazajiem pakalpojumu sniedzējiem un viņi nevarēs to izdarīt. Iespējams, tas liks mums lauzt līgumus ar viņiem un vēlāk atjaunot, jo administratīvais slogs citādāk būs neaptverams," pauda Ādažu novada vadītājs.
Tāpat politiķis vērsa uzmanību, ka pašvaldību Civilās aizsardzības komisijām ārkārtējas situācijās pilnvaras ne ar ko neatšķiras "no miera laikiem". Viņš skaidroja, ka komisijām ir jāveic situācijas monitorēšana, jāpieņem lēmumi par veicamajiem pasākumiem, taču realitātē tām šādu tiesību īsti neesot.
"Pat, ja nerunājam par Covid-19, ir arī citas situācijas. Ja es saņemu informāciju, ka Gaujas krastā var iebrukt māja izskalota krasta dēļ, Civilās aizsardzības komisijai nav nekādu tiesību ārkārtējā situācijā izveidot uzbērumu vai veikt citus nepieciešamos darbus, jo mums ir jāseko normatīviem, kas prasa saskaņot darbu veikšanu. Tas, savukārt, var prasīt pat pusgadu," sacīja Sprindžuks, norādot, ka, ja komisijas pilnvaras netiks mainītas, tās tik pat labi varot arī likvidēt.
Arī Liepājas mērs Jānis Vilnītis (LRA) sacīja, ka pašvaldību Civilās aizsardzības komisijām trūkst tiesību rīkoties ārkārtējās situācijās un trūkst arī informācijas, lai atbilstoši reaģētu.
"Piemēram, sagaidot repatriantus ostās, mums būtu jāzina, vai un cik šajā reisā ir liepājnieku. Mēs tad varētu lemt - sūtīt viņiem pakaļ autobusu vai nē. Krīzes apstākļos Datu valsts inspekcijai ir "jāpaver informācijas aizkari", jo tas mums ļautu rūpēties par mūsu cilvēkiem," pauda Vilnītis.
Koordinācijas trūkumu valsts iestādēm pārmeta arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks (ZZS), sakot, ka dienā, kad Bauskas novadam bija jāatrod, kur izmitināt 18 Bulgārijas valstspiederīgos, kurus Lietuva neielaida valstī, sadarbība starp dienestiem bijusi haotiska un neskaidra.
Viņš pastāstīja, ka pašvaldība "visu dienu meklēja, kur šos cilvēkus izmitināt", un viņiem esot paveicies, ka bijusi neapdzīvota ēka, kurā ir siltums. Vienlaikus viņš norādīja, ka nav skaidrs, kas notiktu, ja tāda situācija rastos pašvaldībai, kurai šādu telpu nav.
"Ne viesnīcas, ne viesu nami nestrādā un viņi nemaz negrib uzņemt Covid-19 slimu cilvēku, jo runa vairs nav par pašizolāciju, bet reālu slimnieku. Arī vēstniecība ar viņiem sazinājās pēc gandrīz nedēļas un mums pat nebija tulka, lai varētu kaut cik normāli komunicēt ar viņiem pirmajās dienās. Rīcība bija nekoordinēta - zvanīja Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), visi meklēja, kas viņus apsargās, kas viņus baros, kas to visu apmaksās," situāciju atstāstīja Jātnieks.
Komentējot priekšsēdētāju paustās bažas, VUGD priekšnieka vietnieks pulkvežleitnants Mārtiņš Baltmanis sacīja, ka starp valsts institūcijām jau ir panākta vienošanās, ka gadījumos, kad pašvaldībām jānodrošina pēkšņas pagaidu izmitināšanas vai karantīnas telpas, visi izdevumi tiks kompensēti no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Savukārt runājot par iespēju saņemt no Datu valsts inspekcijas atļauju sniegt pašvaldībām plašāku informāciju par Covid-19 izplatību to teritorijās, viņš norādīja, ka ir jābūt skaidram mērķim un procedūrai, kam šos datus nodot un ar kādu mērķi.
"Tiklīdz tas tiktu definēts, varētu grozīt likumu vai papildināt rīkojumu par ārkārtējo situāciju. Arī VUGD nav specifisku datu par saslimušajiem un to kontaktpersonām, un arī mēs turpinām doties uz izsaukumiem, neraugoties uz iespējamajiem riskiem satikt kādu sasirgušo," sacīja Baltmanis.
Viņš arī pauda nostāju, ka pēc ārkārtējās situācijas likumdevēji varētu sākt diskusiju par pašvaldību Civilo aizsardzības komisiju pilnvaru pārskatīšanu un paplašināšanu.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs (AP) sacīja, ka ministrija lūgusi Finanšu ministrijai sagatavot vadlīnijas, pēc kurām varētu vērtēt ārkārtējā situācijā radušos neparedzētos pašvaldību izdevumus un kas noteiktu, kā tie kompensējami.
Kopumā komisijā strādājošie deputāti lielākoties pauda viedokli, ka valsts un pašvaldību sadarbība ir jāuzlabo un komisija "nedrīkst saņemtos viedokļus atstāt, karājoties gaisā", bet gan jāsāk aktīvs darbs pie situācijas uzlabošanas. Vienlaikus par konkrētu turpmāko rīcību komisijas locekļi nevienojās.
Kā ziņots, datus par Covid-19 inficētājiem Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) var izsniegt tikai Veselības inspekcijai (VI) un Valsts policijai, tāpēc tik konkrētu informāciju kā cilvēku vārdus nav iespējams nodot pašvaldībām, trešdien videokonferencē pavēstīja SPKC direktore Iveta Gavare.
"Tā nav mūsu iegriba vai neiegriba sniegt vārdus ar uzvārdiem, jo infekcijas ķēdi var pārraut, nezinot uzvārdus," uzsvēra Gavare.
Savukārt VI vadītāja Indra Dreika klāstīja, ka līdz šim no pašvaldībām nav saņemti argumentēti pamatojumi, kāpēc personu dati būtu jāizsniedz, un pašlaik sensitīvu datu aizsardzību nodrošina likums.
Pēc Dreikas teiktā, Lieldienu brīvdienās daudzi Covid-19 slimnieki saskārušies ar pazemojošām situācijām, kad pat vairākas reizes dienā pie viņu mājām ieradušies policijas darbinieki un, piemēram, likuši iznākt pie loga. Viņasprāt, šādas situācijas nav ne ētiskas, ne pamatotas, un liek justies slikti, turklāt saslimušie tādējādi tiek identificēti no kaimiņu puses.
"Pašvaldības, esat mierīgas, situācija tiek kontrolēta," pauda Dreika, piebilstot, ka vēl pastiprinātāka uzmanība sasirgušajiem nav nepieciešama, turklāt personas arī norādījušas, ka nav nepieciešama vietvaru palīdzība.