Latvijā sastopamie Covid-19 vīrusi ir ieceļojoši no tādām valstīm kā Ķīna, Beļģija, Francija un Lielbritānija, bet Latvijā sastopamā vīrusa ģenētiskajā kodā ir atklātas arī vairākas unikālas mutācijas, kas pagaidām vēl nav ziņotas nekur citur pasaulē, noskaidrojuši Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki, pētot Latvijā sastopamo "SARS-CoV-2" vīrusu genomus.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskā asistente Monta Ustinova, reaģējot uz Covid-19 infekcijas uzliesmojumu, centra zinātnieki sadarbībā ar diagnostikas laboratorijām, Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), SIA "Latvia MGI Tech" un vairākām universitātēm Latvijā sāka veikt "SARS-CoV-2" vīrusa genoma izpēti, izmantojot sekvencēšanas tehnoloģijas.
Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki ir veikuši 35 vīrusa paraugu sekvencēšanu jeb visa ģenētiskā materiāla nolasīšanas analīzi, iegūstot Baltijas valstīs pirmos šāda veida datus. Vīrusa genoma izpētē tiek izmantoti bioloģiskie paraugi, kas ir iepriekš iegūti infekcijas apstiprināšanai diagnostikas laboratorijās - Latvijas Infektoloģijas centrā, "Gulbja laboratorijā" un "Centrālajā laboratorijā".
Līdz šim zinātniekiem esot izdevies identificēt vairākas unikālas mutācijas Latvijā sastopamā vīrusa ģenētiskajā kodā, kas pagaidām vēl nav ziņotas nekur citur pasaulē.
Zinātnieki uzskata, ka pētījuma laikā iegūtā informācija par vīrusa mainību un mutāciju biežumu dos iespēju analizēt identificēto "SARS-CoV-2" variantu saistību ar saslimšanas smaguma pakāpi un terapijas efektivitāti, turklāt tā varot turpmāk tikt izmantota arī vakcīnas izstrādē.
Iegūtās vīrusa sekvences ir iesniegtas starptautiskajā atvērtajā datubāzē "Nextstrain", kur katru dienu tiek apkopota aktuālā informācija par vīrusa epidemioloģiju visā pasaulē. Šajā datubāzē publicētā informācija, kas ir balstīta uz globāliem datiem par vīrusa ģenētisko kodu, liecina, ka Latvijā sastopamie vīrusi ieceļojoši no tādām valstīm kā Ķīna, Beļģija, Francija un Lielbritānija. Zinātnieki uzskata, ka iegūtie rezultāti varēs drīzumā tikt izmantoti arī epidemioloģiskajā izmeklēšanā, ko veic SPKC.
Kā uzskata pētnieki, pētījuma rezultāti sniegs papildus informāciju par vīrusa mainību Latvijā un pasaulē, ļaus padziļināti izvērtēt vīrusa izplatības ceļus, uzlabot infekcijas apkarošanas pasākumu efektivitāti, un potenciāli palielinās ārstēšanas iespējas COVID-19 pacientiem.
Sadarbojoties ar zinātniekiem Rīgas Stradiņa universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Universitātē un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā "BIOR", ir uzsākta arī atvērtas Covid-19 izpētes platformas izveide.
Izpētes platformas ietvaros tiks nodrošināta savlaicīga pacientu bioloģisko paraugu iegūšana, kontrolēta uzglabāšana un analīze. Tā apkopos gan vīrusa genoma datus, gan epidemioloģisko un klīnisko informāciju par Covid-19 pacientiem Latvijā, kas būs pieejama gan zinātniekiem, gan arī medicīniskajā aprūpē un infekciju apkarošanā iesaistīto institūciju pārstāvjiem. Tās mērķis ir apvienot spēkus, zināšanas un datus veiksmīgai vīrusa apkarošanai Latvijā tūlīt un nodrošināt iespēju labāk sagatavoties potenciāliem nākotnes uzliesmojumiem gan Latvijā, gan pasaulē, uzsver centrs.
