Mazais Covid-19 gadījumu skaits var būt mānīgs

© AFP/SCANPIX/LETA

Pēdējās divās diennaktīs jaunais koronavīruss Covid-19 apstiprināts tikai sešiem pacientiem, kas mānīgi varētu likt domāt, ka Covid-19 izplatība mazinās. Tomēr jāņem vērā, ka arī veikto izmeklējumu skaits šajās dienās bijis vismaz uz pusi mazāks nekā iepriekš, kā arī to, ka bez maksas analīzes uz Covid-19 lielākā daļa sabiedrības nemaz nevar veikt – ne ar, ne bez ģimenes ārsta nosūtījuma.

Valdība otrdien nolēma paplašināt tās iedzīvotāju grupas, kuras darba devējs varēs pieteikt valsts apmaksāto analīžu veikšanai. Turpmāk Covid-19 izmeklējumus varēs saņemt arī tirdzniecības darbinieki un Latvijas pastā strādājošie - cilvēki, kuri pašlaik ikdienā, veicot savus darba pienākumus, saskaras ar lielu skaitu cilvēku.

Veselības ministre Ilze Viņķele norādīja, ka līdz Lieldienu brīvdienām katru dienu Latvijā tika veikti aptuveni 1000 testi, savukārt, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, svētdien tika veikti tikai 242 izmeklējumi. Bet vēl pirms dienas - ap 500 izmeklējumu. Nelielais izmeklējumu skaits izskaidrojams ar brīvdienām, kas mazina aktivitāti testēties. I. Viņķele arī norādīja, ka testēšanu nevar uzspiest ar varu. «Brīvdienās bija ārkārtīgi zema aktivitāte - uz testiem nav pieteikušies ne no speciālajām grupām, kuras tiek testētas prioritāri, ne ģimenes ārsti sūtījuši cilvēkus testēties,» vērtēja ministre. Viens no ministrijas pašreizējiem mērķiem ir nodrošināt relatīvi augstu testēšanas apjomu.

Tomēr jāatgādina, ka pašlaik valsts apmaksātu testu uz Covid-19 nevar saņemt kurš katrs, jo ir spēkā zināmi ierobežojumi un noteiktas iedzīvotāju grupas, kurām primāri veic šos testus. Kopumā Latvijā līdz otrdienas rītam bija veikts 29 081 tests (šie dati ietver gan valsts apmaksātās analīzes, gan par maksu veiktās), no tiem pozitīva atbilde uz Covid-19 bija 657 izmeklējumos, kas ir 2,3 procenti. Saskaņā ar Veselības ministrijas priekšrakstiem, bez maksas Covid-19 analīzes bez ģimenes ārsta nosūtījuma joprojām veic tiem cilvēkiem, kuri bijuši ārzemēs un kuriem parādījušies slimības simptomi. Šie cilvēki var nodot analīzes tikai tādā gadījumā, ja ir personiskais transports, ar ko doties uz analīžu paņemšanas vietu. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu uz izmeklējumu var nosūtīt pacientus, kuriem ir plaušu karsoņa pazīmes. Ja cilvēks ir vecāks par 65 gadiem vai arī ja viņam ir kāda hroniska saslimšana, bijis kontakts ar kādu Covid-19 pacientu, ar kuru nedzīvo kopā, tad ģimenes ārsts var nosūtīt uz izmeklējumu arī šo cilvēku ar akūtu elpceļu infekcijas slimību pazīmēm.

Veikt valsts apmaksātas analīzes var arī noteiktas strādājošo grupas, vispirms mediķi, farmaceiti, sociālās aprūpes iestāžu un patversmju darbinieki, un vakar valdība nolēma, ka turpmāk ar darba devēja norīkojumu analīzes veiks arī mazumtirdzniecības darbiniekiem, bet tikai pie nosacījuma - ja būs saslimšanas simptomi. Līdz šim, kā Neatkarīgajai skaidroja Veselības ministrijā, pārdevējus ar saslimšanas simptomiem varēja pieteikt bezmaksas Covid-19 analīzēm ģimenes ārsts, jo darbs mazumtirdzniecībā ir Covid-19 inficēšanās risks. Lai testēšanu šajā grupā paplašinātu, Valsts operatīvā medicīniskā komisija nolēmusi, ka arī darba devējs varēs šos darbiniekus nosūtīt uz analīzēm. «Ja darba devējs savu darbinieku ar slimības simptomiem vēlēsies pārbaudīt uz Covid-19, nozares nozīmēts pārstāvis sazināsies ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu par analīžu veikšanas iespējām un pieteiks konkrētu cilvēku sarakstu,» skaidro Veselības ministrijas speciāliste Anna Strapcāne. «Attiecīgi lielās veikalu ķēdes būs izvirzījušas katra savu kontaktpersonu, bet citi mazumtirgotāji aicināti sazināties ar Latvijas Tirgotāju asociācijas speciāli izveidoto Tirdzniecības nozares krīzes centru, kurš strādā visu diennakti.» Pagaidām vēl tiek diskutēts, kādā veidā notiks šo analīžu veikšana, bet veselības ministre pieļāva, ka tās varētu būt speciāli izvietotas mobilās teltis. Tāpat vakar nolemts, ka līdzīgs princips ir attiecināms arī uz Latvijas pasta darbiniekiem.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais