Lai no ārvalstniekiem iekasētu naudas sodu par Latvijā izdarītu pārkāpumu, plānots piemērot jaunu piespiedu līdzekli - garantijas naudu, paredz šodien Ministru kabinetā akceptētie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Plānots, ka jauno piespiedu līdzekli ārvalstniekiem varētu piemērot par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas režīma neievērošanu, par transportlīdzekļa faktiskā masas un gabarītu pārsniegšanu un citiem pārkāpumiem, kuru izskatīšana ir Autotransporta inspekcijas kompetencē. Garantijas naudu varētu piemērot arī par braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošanu, par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā, atsevišķu vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu u.c.
Garantijas naudas pieprasījumu varēs attiecināt uz ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu vadītājiem.
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” 14. septembrī atbalstīts Ministru kabineta sēdē. Lai grozījumi stātos spējā, likumprojekts jāizskata arī Saeimā.
Grozījumi tapuši, jo patlaban soda piedziņa no ārvalstniekiem ir gandrīz neiespējama, jo pietiekams ir tikai tiesiskais regulējums attiecībā uz naudas soda piedzīšanu, piemēram, no Latvijas autovadītājiem. Valsts budžets katru gadu šādā veidā neiegūst vairākus tūkstošus latu, piemēram, par braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošanu 2008. gadā netika nomaksāti 126 145 lati, 2009. gadā – 156 855 lati (pēc Iekšlietu ministrijas datiem).
Projektā paredzēts, ka garantijas naudas apmēru noteiks amatpersona, kas sagatavos administratīvā pārkāpuma protokolu. Ja lēmumu par soda uzlikšanu pieņems pārkāpuma izdarīšanas vietā, garantijas naudas apmērs nosakāms tikpat liels kā uzliktais sods (ja naudas sods tiks nomaksāts uzreiz, garantijas nauda netiks piemērota). Savukārt, ja protokolu nodos izskatīšanai pēc piekritības, garantijas nauda nosakāma tādā apmērā, kāds ir maksimālais sods par konkrēto pārkāpumu.
Ja ārzemnieks izdarījis likumprojektā norādīto administratīvo pārkāpumu, bet neiemaksā garantijas naudu, viņam jāparaksta saistību raksts par apņemšanos triju darbadienu laikā to izdarīt. Ja ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa vadītājs izdarījis pārkāpumu, kura izskatīšana ir Autotransporta inspekcijas kompetencē, tiek aizturēti mašīnas reģistrācijas dokumenti un vadītāja apliecība līdz garantijas vai soda naudas iemaksāšanai.
Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu un konstatējot, ka transportlīdzekļa vadītājam nav jāpiemēro naudas sods, iemaksāto garantijas naudu atmaksā personai. Savukārt, ja lēmums par soda uzlikšanu netiek pārsūdzēts, iemaksāto garantijas naudas daļu soda naudas apmērā ieskaita valsts budžetā, bet atlikumu atgriež personai.
Ja grozījumi tiks atbalstīti arī Saeimā, Ministru kabinetam būs jānosaka kārtībā, kādā iemaksājama garantijas nauda un aizturami dokumenti, tāpat arī jāprecizē, kā personai atgriežama iemaksātā garantijas nauda vai tās atlikums. Līdz tam garantijas naudas piemērošana nenotiks.
Parādnieku sarakstu galvenokārt veido Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Lietuvas, Igaunijas un vēl dažu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāji.
Šāda situācija rada nevienlīdzīgu attieksmi pret Latvijas autovadītājiem, kas vairāk kā 90% gadījumu nomaksā uzlikto naudas sodu. Atbalstot Satiksmes ministrijas izstrādātos grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tiktu nodrošināts soda neizbēgamības princips arī attiecībā uz likumpārkāpējiem – ārzemniekiem. Turklāt garantijas nauda kā piespiedu līdzekli piemēro arī citās ES dalībvalstīs – Polijā, Vācijā, Nīderlandē, Spānijā, Austrijā.
Jauno ieceri atbalsta Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un autopārvadātāju asociācija „Latvijas Auto”. Konceptuālu atbalstu paudušas arī Latvijas Tūrisma aģentu asociācija un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija.