Aptauja: 11% iedzīvotāju alkoholu ārkārtas situācijas laikā lieto vairāk nekā parasti
Covid-19 straujā izplatība, ārkārtas situācija valstī, kā arī sociālā izolēšanās un ilgstoša atrašanās “četrās sienās” ievērojami paaugstina stresu, ilgtermiņā saasinot alkoholisma, neirozes, depresijas un citu slimību riskus. Jaunākie BENU Aptiekas Stresa termometra rezultāti atklāj: 11% respondentu Covid-19 izraisītās ārkārtas situācijas laikā alkoholu lieto vairāk nekā parasti (4% izteikti vairāk, 7% mazliet vairāk nekā parasti), 46% norādījuši, ka alkohola patēriņā nekādu izmaiņu nav, 9% šajā laikā alkoholu lieto mazāk nekā parasti, savukārt 33% aptaujāto atzīmējuši, ka alkoholu nelieto vispār.
Tāpat 6% aptaujāto atzīmējuši, ka ārkārtas situācijas laikā biežāk lieto tabakas izstrādājumus (2% izteikti vairāk, 4% mazliet vairāk nekā parasti), 21% norādījis, ka smēķēšanas intensitātē nekādu izmaiņu nav, 68% tabakas izstrādājumus nelieto vispār, bet 4% atzinuši, ka ārkārtas situācijas laikā smēķē mazāk nekā parasti.
Atkarību saasināšanās Covid-19 krīzes laikā
Jebkuras krīzes laikā cilvēki vienlaicīgi piedzīvo vairākas nepatīkamas sajūtas - satraukumu, spriedzi, bailes un dusmas. Lai nepatīkamās sajūtas mazinātu, tiek meklētas vielas, kuras sniedz tūlītēju atvieglojumu. Viena no tām ir alkohols, bet jāņem vērā, ka tas patīkamas sajūtas rada tikai īslaicīgi, ilgtermiņā draudot ar nopietniem atkarību un veselības riskiem. Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis skaidro, ka, palielinoties kārdinājumam pēc emocionāla atvieglojuma, cilvēks sāk dzert aizvien vairāk. Turklāt tas tiek uzskatīts par vienkāršu problēmu risinājumu. Ar laiku cilvēks vairs nespēj atslābināties bez apreibinošām vielām un kļūst no tām atkarīgs. Visbiežāk viņš pats neapzinās, ka ir nonācis apreibinošo vielu varā. Ilgtermiņā cilvēks sabrūk - alkohols izraisa depresiju, personības degradāciju, aknu cirozi un citas problēmas. Atkarību raisošās vielas palīdz cilvēkam sevi iznīcināt - pašnāvība, apreibinoties ar kādu vielu, nav tik sāpīga. Speciālists uzsver, ka cilvēkiem, kuri netiek galā ar izmaiņām, būtu nepieciešama profesionāla palīdzība - konsultācijas par to, kā pārvarēt krīzi, kā arī sociāla un psiholoģiska palīdzība. Dr. A. Veselovskis norāda, ka jāmeklē citas stresa mazināšanas metodes, piemēram, dziedāšana, dejošana, fiziskās aktivitātes, kā arī jāapgūst pilnīgi jaunas prasmes. Tāpat eksperts atgādina, ka cilvēka veselībai vislabākais risinājums ir mērenība, piemēram, viena vīna glāzē kaitējumu, visticamāk, nenodarīs, tomēr tā var būt kaitīga cilvēkiem ar atkarības problēmām, jo viņiem ir grūtības apstāties. Šai cilvēku grupai būtu jāatrod citas relaksācijas metodes - meditāciju, pastaigas, nomierinošu mūziku vai citas. Kaitīgo ieradumu atmešanu ieteicams veikt pakāpeniski - pierodot pie grūtībām un tās uzveicot. Ilgstošs noturības treniņš nav viegls, taču laika gaitā tas palīdz dzīvi padarīt patīkamāku un baudāmāku. Ceļš no atkarības uz neatkarību ir ceļš no vājuma uz spēku.
Paaugstināts stress un miega traucējumi
Pilnvērtīgs miegs ir viens no būtiskākajiem labsajūtas un produktivitātes priekšnoteikumiem. Turklāt, nesaņemot kvalitatīvu miegu, vājinās arī organisma imunitāte, kas pašlaik ir sevišķi būtiska. BENU Aptiekas Stresa termometra rezultāti atklāj, ka pēdējā mēneša laikā 22% aptaujāto paaugstināta stresa dēļ ir saskārušies ar miega problēmām (6% bieži, 16% dažkārt), savukārt 76% atzinuši, ka miega kvalitātes izmaiņas novērojuši nav. Dr. A. Veselovskis norāda, ka stress parasti ievērojami pasliktina miega kvalitāti un novājina cilvēka fiziskās un emocionālās spējas. Vienlaikus eksperts atklāj, ka daļa cilvēku mēģina “miegā paslēpties,” guļot pārmērīgi daudz. Miega traucējumi rodas no tā, ka cilvēks savā prātā mēģina atrisināt radušās problēmas. Prāts nespēj apstāties, ir pārāk uzbudināts un nereti apstrādā visus negatīvos scenārijus, respektīvi, cilvēka prāts šādos brīžos pārcenšas, radot jaunas problēmas. Dr. A. Veselovskis uzsver, ka ir jāatrod pozitīvi veidi, kā atslābināties, īpaši svarīgi tas ir krīzes apstākļos, kad informatīvajā telpā ir daudz negatīvu ziņu un ierobežojumu. Ja informācijas ir pārāk daudz, ieteicams dozēt tās apjomu. Speciālists atgādina, ka liela daļa cilvēka prātā uzbūvēto problēmu parasti atrisinās pašas no sevis.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laika posmā no 26. līdz 29. martam aptaujājot 1709 respondentus.