Kristīgā pasaule svin Jēzus Kristus augšāmcelšanos
Šodien kristīgā baznīca svin Lieldienas - Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkus.
Šodien Lieldienas svin katoļi, luterāņi, baptisti un citi, savukārt pareizticīgie šos svētkus svinēs pēc nedēļas - 19.aprīlī.
Šogad svētkiem veltītie dievkalpojumi būs skatāmi tikai tiešsaistē un apmeklēt tos baznīcās nevarēs saistībā ar ārkārtējās situācijas ierobežojumiem.
Piemēram, plkst.11 Latvijas Radio būs klausāma Svētā Mise no Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles, dievkalpojumu no Rīgas Doma plkst.12 translēs LTV1.
Plkst.10 televīzijas kanālā TV24 būs skatāms dievkalpojums no Rīgas Mateja baznīca, tāpat šodien tiešsaistē būs skatāmi arī citu draudžu organizētie dievkalpojumi.
Plkst.12 Lieldienu svinību dievkalpojuma tiešraidi no Vatikāna translēs "Radio Marija Latvija". Pēc tā tiks translēta Romas katoļu baznīcas pāvests Franciska tradicionālā uzruna un svētība "Urbi et Orbi" ("Pilsētai un pasaulei"), kas būs vērojama arī televīzijas kanālā LTV1, bet Lieldienu svinību dievkalpojuma tiešraide no Vatikāna plkst.22 būs klausāma "Radio Marija Latvija", kā arī skatāma plkst.23 televīzijas kanālā LTV 1.
Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.
Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par Kunga dienu. Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.
Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību, norāda Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.
Daudzās kristiešu draudzēs Kristus augšāmcelšanās svinības sākas jau sestdienas vakara vēlajās stundās, iededzot Lieldienu sveci - augšāmceltā Kristus simbolu - un dievnamā iedegoties visām gaismām, kam seko "aleluja" dziedājumi un ieskanas ērģeles, kuras Klusajā sestdienā un Lielajā piektdienā ir klusējušas.
Parasti Lieldienu dievkalpojumos tiek lasīti lasījumi par Jēzus augšāmcelšanos, un dziedājuma - "Gods Dievam augstumos" laikā skan visi dievnama zvani. Dievkalpojuma laikā parasti tiek svētīts ūdens un atjaunoti kristības solījumi dzīvot kristieša cienīgu dzīvi un apliecināt savu ticību ar darbiem.
Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā.
Kā ziņots, Ministru kabineta noteiktie ierobežojumi ārkārtējās situācijas dēļ aizliedz rīkot dievkalpojumus klātienē.
"Dievkalpojumi nav aizliegti, taču nav atļauta organizēta pulcēšanās uz tiem - fiziskā klātbūtne, lai rūpētos par sabiedrības veselības drošību. Tas nenozīmē, ka cilvēkiem nav iespējas lūgties. Šoreiz to darīsim, paliekot mājās, savās ģimenēs. Tādā veidā mēs būsim vienoti un palīdzēsim ārstiem un māsiņām, robežsargiem un policistiem, visiem, kas šobrīd cīnās pret vīrusa Covid-19 izplatību," Tielietu ministrijas preses paziņojumā citēts tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Attiecīgi Bordāns aicina palikt mājās un iespēju robežās saziņai ar dievnamiem un liturģiskajām procedūrām izmantot elektroniskās saziņas līdzekļus, tostarp sekojot līdzi dievkalpojumiem tiešraidē un tiešsaistē.
Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 12.maijam Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.