Nav vienprātības par kabeļtelevīzijas monopolu

Līdz nedēļas beigām Konkurences padome (KP) gaida kabeļtelevīzijas tirgus dalībnieku viedokļus par Baltkom un Izzi grupas apvienošanās pozitīvo un negatīvo ietekmi uz konkurenci un patērētājiem. Viens no tirgus dalībniekiem Rīgā Livas KTV uzskata, ka šāda apvienošanās var radīt vairākus riskus.

Tieši Livas KTV telpās pagājušajā nedēļā abi lielie uzņēmumi mazajiem kabeļniekiem prezentēja nākotnes redzējumu, ja KP atļaus tiem apvienoties. Livas KTV ir vidējs uzņēmums, taču to uztrauc, ka pēc iespējamās Baltkom un Izzi apvienošanās klientiem, kuriem nav pieejami citu tirgus dalībnieku pakalpojumi, varētu nebūt izvēles, jo noteiktajās teritorijās varētu rasties monopola situācija.

"Bažas rada tas, ka programmu piegādātāji apvienotajam uzņēmumam var piedāvāt lielākas atlaides, un tas nozīmē, ka jaunajai apvienībai ir iespēja mainīt cenas – gan pacelt, gan samazināt," Neatkarīgajai stāsta Livas KTV sabiedrisko attiecību un programmu daļas vadītāja Marija Bulāne.

Viņa apgalvo, ka uzņēmums drīzāk neatbalsta maksas televīzijas operatoru apvienošanos – šā lēmuma pieņemšana ir KP kompetencē, taču "mēs negribētu to atbalstīt cenu dēļ. Ar programmu piegādātājiem viņi var panākt zemākas cenas, taču klientiem varēs celt lielas", uzskata M. Bulāne.

Lielo tirgus spēlētāju apvienošanās var radīt kaitējumu mazajiem operatoriem, jo kopā Baltkom un Izzi piederēs aptuveni 75 procenti Rīgas tirgus, prognozē Livas KTV.

Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls pamanījies runāt mazo kabeļtelevīziju vārdā un ziņu aģentūrai LETA apgalvojis, ka tās par maksas televīzijas un elektronisko sakaru operatoru Baltkom un Izzi plānoto apvienošanos neuztraucas vai ieņem nogaidošu nostāju. Taču vienu no LEKA vadošajiem amatiem – izpilddirektores – ieņem tieši Izzi televīzijas pakalpojumu daļas vadītāja Inese Aleksandrova, tādējādi radot jautājumu, cik neitrāla abu maksas televīziju apvienošanās jautājumā var būt LEKA.

Latvijā

Civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (OCTA) būs nepieciešama arī elektroskrejriteņiem. To noteic Saeimā ceturtdien, 14.novembrī, pieņemtie grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā.

Svarīgākais