Atkritumu apsaimniekotāji ziņo, ka reģionos pieaug poligoniem nodoto sadzīves atkritumu daudzums, tomēr pagaidām atkritumu apsaimniekošanas sistēma nav aizrijusies un arī vīruss nav traumējis tajā strādājošo darbaspējas. Vienlaikus lielāku publicitāti gūst dabā izmestie atkritumi, radot iespaidu, ka piesārņojums būtiski pieaudzis.
Koronavīrusa krīzes izraisītās radikālās pārmaiņas iedzīvotāju dzīvesveidā automātiski atspoguļojas atkritumu saimniecībā. Kopējais atkritumu daudzums pieaug, un iemesls ir pavisam vienkāršs: cilvēki sēž mājās un tīra savas mājsaimniecības. Sevišķi laukos. Tā skaidro Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijā. Un, jo viensētās vairāk šķūņu, jo lielākā daudzumā tajos mēdz uzkrāties lietas, kas kādreiz varbūt noderēs, bet nekad nenoder. Un tagad īstais brīdis taisīt lielo pavasara tīrīšanu. Asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs stāsta, ka zināmas problēmas tas rada. Poligonos nav bijis plānots tāds privāto mašīnu pieplūdums. Taču principā sistēma tiekot galā. Uzkrāties gan sākuši šķirotie, pārdošanai ārzemēs paredzētie materiāli. Ārkārtas situācijas dēļ tie netiek eksportēti pārstrādei. Bažas ir arī par vīrusa uzvedību. Poligonu darbinieki ir sadalīti divās maiņās - ja kādam gadītos inficēties, lai viņu operatīvi var aizstāt cits kolēģis. Protams, darbiniekiem šī situācija rada paaugstinātu stresu, taču pagaidām sērga šķirošanas lentes nav inficējusi. (Vēlreiz jāatgādina, ka atkritumi, starp kuriem ir individuālie aizsardzības līdzekļi - cimdi un maskas, karantīnā esošās mājsaimniecībās jāievieto divos aizsietos maisos, un maisus ievieto konteinerā, kas paredzēts nešķirotiem atkritumiem!)
Mazdārziņi cūkojas
Tas, ka atkritumi nonāk poligonos, nevis kur pagadās, ir labi un pareizi. Sociālajos tīklos pēdējā laikā gan ir daudz bilžu ar mežos un grāvjos izgāztiem atkritumiem. Arī lietotnē VidesSOS, kur atbildīgie dienesti saņem iedzīvotāju ziņojumus par nevietā izmestiem atkritumiem, parādās vairāk ierakstu. Tomēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālistu ieskatā no tā vēl nevar izdarīt secinājumu, ka palielinās kopējais vides piemēslojums. Cilvēki vienkārši biežāk dodas dabā, biežāk pamana nekārtības, dokumentē un liek tās internetā. Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere skaidro, ka pēc ziemas atkritumu daudzums dabā pieaug katru gadu. Viens no iemesliem ir vasarnīcu un mazdārziņu sezonas iestāšanās. Daudziem tur nav noslēgti atkritumu apsaimniekošanas līgumi, savukārt apzinīgie kaimiņi savus atkritumu konteinerus pieskata. Tad nu vienkāršākais un skopākais ceļš ir izmest atkritumus mežmalā, lai gan atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu cenas Latvijā ir pat ļoti zemas. Pārdesmit eiro par atbrīvošanos no kubikmetra atkritumu.
Rudīte Vesere spriež, ka iedzīvotāju uzvedība būtu vairāk jākontrolē pašvaldībām un municipālajai policijai - vai atkritumu apsaimniekošanas līgumi noslēgti, vai privātās teritorijas sakoptas. Normatīvos paredzētie sodi ir bargi, atliek tos piemērot. Kāpēc pilsētnieki savus atkritumus ved uz mežu, nevis izmet jebkurā konteinerā - to patiešām grūti saprast. Šāda rīcība taču jāplāno, atkritumi jāliek maisā, jāved tāds smirdīgs maiss mašīnā, jābažījas, ka to kāds nofotografēs. Bet var jau būt, ka nemaz nebažījas, vienkārši uzvedas dumji un cūciski.
Ko atnesi, to aiznes!
Par koronakrīzes veicinātu cūkošanos jau ziņojusi Dabas aizsardzības pārvalde, kas apsaimnieko aizsargājamas dabas teritorijas. Cilvēki dodas dabas takās un apmeklē dažādus apskates objektus - ņem sev līdzi piknika grozus ar proviantu, alkoholu un citiem labumiem, bet iesaiņojumu, kas pēc tādas brīvdabas mielošanās ir daudz, daudz vieglāks, atstāj turpat.
«Covid-19 pandēmijas laikā būtiski pieaudzis dabas taku un objektu apmeklētāju skaits. Diemžēl proporcionāli pieaudzis arī dabā atstāto atkritumu apjoms, tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu aizdomāties par sevis radīto ietekmi uz dabu un atpūtas laikā radīto tukšo iepakojumu pašiem aizvest prom. Ar saukli Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes pārvalde kopā ar Pasaules dabas fondu aicina ikvienu izvērtēt savus ieradumus, dodoties dabā. Pirmkārt, pievērst uzmanību līdzi ņemamo produktu iepakojumiem, otrkārt, nenest līdzi neko lieku, lai nerastos vēlme no tā pusceļā atbrīvoties, treškārt, nemeklēt mazās atkritumu urnas pārgājienu maršrutos mežā, purvā vai citviet dabas objektos, bet gan nest tos sev līdzi un izmest lielajās atkritumu tvertnēs, piemēram, stāvlaukumos.» Mazo urnu apsaimniekošana dārgi izmaksā, jo tās atrodas tālu viena no otras, turklāt dzīvnieki no apmeklētājiem brīvajā laikā izvazā atkritumus.
Jācer, Rīgu izslaucīs
Statistikas par koronavīrusa krīzes ietekmi uz atkritumu daudzumu valstī vides ministrijas rīcībā vēl nav. Teorētiski kopējai atkritumu masai daudz nevajadzētu pieaugt. Cilvēki iepriekš atkritumus radīja birojos, tagad - mājās. Mainās tikai vieta. Taču pilnīgi noteikti pieaugums gaidāms tieši plastmasas maisiņu īpatsvaram atkritumos un klāt nācis jauns atkritumu veids - plastmasas cimdi, kas tiek piedāvāti teju katrā veikalā. Cilvēki visu grib pēc iespējas sasaiņot plēvēs, nekam nepieskarties. Bet pēc izlietošanas tie plastmasas cimdi plivinās visās malās, un tā gan ir bezatbildīga rīcība. Jo īpaši tādēļ, ka Rīga šobrīd netiek kopta. Galvaspilsēta ir acīmredzami netīra, noputējusi, atkritumiem piemētāta. Un tam gan nav nekādas saistības ar vīrusu. Vienkārši pilsētai nav vadības, nav apstiprināta budžeta, un atkritumu saimniecībā turpinās tirgus pārdales pārejas periods. Ministrijā cer, ka no 20. maija, kad stāsies spēkā jaunie atkritumu apsaimniekošanas līgumi, situācijai vajadzētu strauji uzlaboties. Jācer, kāds Rīgu izslaucīs.
