Kariņš: Neplānojam pastiprināt ierobežojošos pasākumus

© Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Neplānojam vairāk pastiprināt ierobežojošos pasākumus, bet arī atslābt vēl nevaram - redzam, kā vētra vēl plosās, bet esam uz pareizās takas, intervijā Latvijas Radio sacīja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš atgādināja, ka pirmdien koalīcijas partneri vienojās, ka ārkārtējās situācijas termiņu varētu pagarināt par četrām nedēļām. Otrdien valdībā vēl tiks uzklausīts jaunākais epidemiologu viedoklis, bet "domājams un jāsagatavojas, ka tās būtu vēl četras nedēļas", sacīja premjers.

Vaicāts, kādēļ ārkārtējā situācija netiek pagarināta uz ilgāku laiku, vajadzības gadījumā to atceļot ātrāk, Kariņš uzsvēra, ka "stiept bezgalībā arī nav jēgas", turklāt tas var lieki satraukt cilvēkus. Četras nedēļas ir pārskatāms posms, sacīja valdības vadītājs, piebilstot, ka piektdien apritēs līdzšinējā ārkārtējā perioda četras pilnas nedēļas.

Ja situācija ies uz labo pusi, tiks lemts, ko var "laists brīvāk", bet, ja kļūs sliktāk, būs jāskatās, ko vēl var darīt, lai sevi pasargātu, uzsvēra Ministru prezidents.

Premjers arī akcentēja Saeimas darbu, norādot, ka šajā laikā sadarbība starp to un valdību ir ļoti laba.

Kā ziņots, otrdien Ministru kabinets attālinātā sēdē skatīs vairākus ar ārkārtējo situāciju saistītus noteikumu projektus.

Premjers otrdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes izteicās, ka Ministru kabinetā paredzama detalizētāka diskusija par ārkārtējās situācijas pagarināšanu.

Ministri izskatīs arī Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos "Kārtība, kādā veicama personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana infekcijas slimību gadījumos".

Tāpat tiks skatīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai. Valdība arī lems par grozījumiem noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Valdības sēdes dienaskārtībā ietverti arī divi Finanšu ministrijas sagatavoti dokumenti, proti, rīkojuma projekts par par likumā "Par valsts budžetu 2020.gadam" noteikto valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu. Tāpat tiks satīti grozījumi noteikumos "Kārtība, kādā piemēro pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Savienības institūcijām un Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), un kārtība, kādā atmaksā akcīzes nodokli par Latvijas Republikā iegādātajām akcīzes precēm".

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, no 13.marta līdz 14.aprīlim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.