Ražotāji krīzes smagumu vēl tikai jutīs

Atšķirībā no viesnīcām, pasažieru pārvadātājiem un izklaides biznesiem, kam Covid-19 krīzes dēļ darbību nācās pārtraukt teju vienā dienā, ražotāji vairākās nozarēs vēl turas un rūpnīcas nav slēguši. Tomēr ražošanā ar katru nedēļu arvien asāk izjūt piegādātāju un klientu darbības apturēšanu, šovakar vēsta LTV raidījums "de facto".

Saskarsmes ierobežojumi ar katru nedēļu kļūst arvien stingrāki, taču ražotāji nevar strādāt no mājām, tiem jāpielāgojas. Ražošanas iekārtu projektētājs un izgatavotājs "Peruza" Rīgas pievārtē darbu pagaidām turpina kā ierasts. Vienīgi ievēro piesardzības pasākumus - jau pie ārdurvīm stāv roku dezinfekcijas līdzeklis, viesiem jāvelk maskas.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnis Petrānis stāsta, ka krīzi pa īstam vēl nejūt, tikmēr cenšas noturēt darba ritmu, tomēr rēķinās, ka situācija paliks sliktāka.

"Ražojam pārsvarā iekārtas pārtikas apstrādei, lielākoties zivju apstrādei. Šeit ir automātiskā sardīņu konservu apstrādes līnija Marokai. Būtu jāizsūta šonedēļ, bet diez vai mēs to varēsim izdarīt," stāsta "Peruza" vadītājs.

Ja pašas iekārtas vēl varētu nogādāt klientiem, tad darbiniekus to uzstādīšanai tik pat kā neiespējami. Tomēr uzņēmums turpina veikt iepriekšējos pasūtījumus. Taču kamēr iekārtas nebūs uzstādītas, par tām neviens nesamaksās.

Petrānis atzīmē, ka problēmas parādās arī ar piegādēm: "Lielāko daļu komponenšu saņemam no Eiropas. Ir no Itālijas paziņojumi, ka uzņēmumi ir apstājušies. Vācijā ir uzņēmumi, kas strādā ar pārtraukumiem. Mums varētu būt problēmas, ka nevarēsim savlaicīgi pabeigt pasūtījumus, kas ir uzkrājušies."

Ar krājumiem, kas jau ir "Peruzas" noliktavā, pietiks aptuveni mēnesim.

Dīkstāves palīdzība uzņēmumam vēl nav aktuāla, bet, piemēram, nodokļu brīvdienas tas varētu kādā brīdī izmantot.

Mašīnbūves un metālapstrādes nozarē, kas normālos laikos eksportē preces pusotra miljarda eiro apjomā, arvien vairāk saskaras ar transporta blokādēm, piegādātāju un klientu darbības apturēšanu.

"Pašlaik tas problemātiskais sektors ir tieši autobūve. Kā mēs zinām, tad Eiropā šī apakšnozare ir samazinājusi vai apturējusi darbību," skaidro Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas vadītājs Toms Grīnfelds.

Ventspilī darbību uz laiku apturējis auto rūpniecības daļu ražotājs "Malmar Sheet Metal", kas nodarbina ap 250 strādājošo. Tāpat daļēju dīkstāvi plānojot ielu tīrāmo mašīnu ražotājs "Bucher Municipal", kam ir 370 strādājošie.

Asociācijā stāsta, ka darbiniekus pagaidām neviens atlaist neplāno, bet neizslēdz, ka palīdzība, piemēram, dīkstāves režīma veidā būs vajadzīga.

"Mūsu nozares specifika ir tā, ka bieži vien tās problēmas rodas ar zināmu laika nobīdi nekā citās nozarēs," saka Grīnfelds.

Līdzīgas problēmas gan klientu, gan pasūtītāju pusē iezīmējas arī elektronikas ražotājam "HansaMatrix". Ražotnēs Ogrē un Ventspilī kompānija izgatavo produktus daudziem Latvijas eksportētājiem, tajā skaitā nozares flagmanim "Mikrotīkls".

"HansaMartix" vadītājs Ilmārs Osmanis atzīmē, ka ir arī klienti, kas tieši pretēji palielina pasūtījumu apjomus. Prognozējams, ka pieaugs vajadzība pēc datu pārraides iekārtām, jo visa pasaule tagad strādā internetā.

Osmanis uzskata, ka uzņēmumi, kas negrib aizvērt ražošanu, pašlaik ir visai neaizsargāti un uzņemas lielu risku, jo nav skaidru noteikumu, kas pieļaujam, kas nē. Ja kāds no darbiniekiem smagi saslimtu, tad valdei par to var nākties atbildēt. "Šobrīd nav nekāda likumiskā regulējuma šim," pauž Osmanis un aicina valdību noteikt piesardzības pasākumu minimumu, kas ražotnēs būtu jāievēro.

Tāpat kā citi uzņēmumi arī "HansaMatrix" izjūt nepieciešamību doties komandējumos. "Es šo valdībai saku - ja jūs gribat, lai eksports attīstās, atrodiet iespēju, ka tie komandējumi atsevišķi ir iespējami. Ka ir regulējums, kā to darīt, kur var pieteikties. Man pat nav skaidrs, vai mani uz robežas turētu nost, ja es brauktu uz Tallinu un no turienes lidotu uz Frankfurti. Vai mani laistu vai mani nelaistu?" vaicā Osmanis.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kopš ceturtdienas aicina pieteikties uzņēmējus, kam nepieciešams doties komandējumos. LIAA "de facto" skaidro, ka ar satiksmes ministra atļauju atsevišķi pasažieru pārvadājumu reisi var notikt. Vēl neviens brauciens nav noformēts, bet interese no uzņēmējiem esot.

Valdības atbalsta pasākumos patlaban palicis robs lielu eksportējošu uzņēmumu segmentā. Ministru Kabinets gan apņēmies ceturtdien pieņemt atsevišķu risinājumu lielajiem eksportētājiem, kuriem pašreizējā palīdzība naudas izteiksmē ir nepietiekama.

"Praktiski finanšu palīdzība finanšu instrumentu veidā vienam uzņēmumam ir līdz pieciem miljoniem eiro. Eksportējošajiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums mērāms simtos miljonu, šī palīdzība nav lietderīga," secina fianšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Aplēses liecina, ka palīdzība lielākā apjomā varētu attiekties uz 10-15 uzņēmumiem, kuru kopējais eksporta apjoms ir tuvu pusmiljardam eiro. Atbalstam paredzēts atvēlēt 75 miljonus eiro.