Iekšlietu ministrija atzīst, kāpēc bēgļi negrib palikt Latvijā

Latvijā vēl ir veicams apjomīgs darbs pilnvērtīgai bēgļu sociālekonomiskās iekļaušanas sistēmas izveidošanai, taču lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) patvēruma programmā uz Latviju pārvietoto ārzemnieku no šīs valsts ir aizbraukuši, norāda Iekšlietu ministrija (IeM).

Ministru kabinets iepriekš bija saņēmis tiesībsarga Jura Jansona vēstuli, kurā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināts novērst trūkumus valsts atbalsta sniegšanā un cilvēktiesību nodrošināšanā Latvijā starptautisko aizsardzību saņēmušajām personām, jo īpaši ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem.

IeM sagatavotajā valdības atbildē tiesībsargam skaidrots, ka līdzšinējie pasākumi, iespējams, nav sasnieguši vēlamo personu integrācijas līmeni, tomēr vienlaikus vēlams vērst uzmanību uz pašreizējo situāciju un uzlabojumiem personu sociālekonomiskajai iekļaušanai.

IeM skaidro, ka kopš 2016.gada patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu 12 mēnešus no statusa piešķiršanas brīža ir pieejams sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums.

Patlaban tiek izskatīts jautājums par ES fondu finansējumu nākamajā plānošanas periodā īstenojamiem pasākumiem trešo valstu valstspiederīgo integrācijai. Ņemot vērā minēto, turpmāk nacionālā līmenī paredzētas diskusijas arī par mājokļa pieejamības jautājumiem personām ar starptautiskās aizsardzības statusu un šo pasākumu sasaisti ar Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam projektā noteiktajiem uzdevumiem.

IeM gan secina, ka, ņemot vērā migrācijas kopējās tendences ES, pastāv liela iespējamība, ka īsā laikaposmā patvēruma meklētāju skaits var pieaugt un Mucenieku Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra kapacitāte vairs var nebūt pietiekama tā pamatfunkcijas nodrošināšanai.

Ministru kabinets piekrīt vēstulē norādītajam, ka, lai sasniegtu veiksmīgāku šo personu integrāciju, atbilstoši Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam projektā būtu jāvērtē subsidēta atbalsta mehānisma izveide, nodrošinot no ES fondu līdzekļiem daļēju īres maksas segšanu par mājokli jebkurā Latvijas teritorijā, kur daļu izdevumu segtu pati persona, kurai piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss.

IeM norāda, ka pašlaik nodrošinātais atbalsts bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu ir atbilstošs pašreizējām valsts budžeta iespējām.

IeM atgādina, ka Latvijā sociālā palīdzība ir no pašvaldības budžeta izmaksāts naudas vai mantiskais pabalsts ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai.

Ņemot vērā minēto, Ministru kabinets uzskata, ka vēstulē minētā aicinājuma pārskatīt valsts un pašvaldību atbalsta apmēru bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu izpilde būtu nesamērīga pašreizējā Latvijā noteiktās minimālās algas, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju, pašvaldību budžetu un sociālās palīdzības pabalstu apmēra situācijā.

Šāda aicinājuma izpilde varētu arī radīt bēgļiem un alternatīvā statusa saņēmējiem labvēlīgāku regulējumu ienākumu nodrošināšanas jomā, nekā Latvijas iedzīvotājiem. Tas savukārt, sabiedrībā varētu izraisīt neiecietību pret starptautiskās aizsardzības statusa saņēmējiem.

IeM informē, ka lielākajai daļai personu, kas tika uzņemtas ES izveidotā patvēruma meklētāju pārcelšanas mehānismā, Latvijā bija piešķirts alternatīvais statuss un izsniegtas uzturēšanās atļaujas.

Vairumā gadījumu pēc starptautiskās aizsardzības statusa saņemšanas personas tomēr pieņēma lēmumu izceļot no Latvijas, neizmantojot iespēju saņemt paredzēto atbalstu Latvijā. Tāpat minētās personas turpmāk nav ievērojušas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uzturēšanos valstī un uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu un dokumentu atjaunošanu.

"Ņemot vērā minēto un atzīstot, ka vēl ir veicams apjomīgs darbs, lai Latvijā izveidotu ilgtspējīgu starptautiskās aizsardzības statusu ieguvušo personu sociālekonomiskās iekļaušanas sistēmu, pašlaik institūcijas risina jautājumus, kas vērsti uz šo personu izceļošanas no Latvijas cēloņu novēršanu. Vienlaikus tiek risināti jautājumi, lai nodrošinātu piemērotus atbalsta pasākumus personām, kuras atgrieztas no citām ES dalībvalstīm, tādā apmērā, kas ir samērīgs ar Latvijas iedzīvotājiem pieejamo atbalstu," teikts IeM sagatavotajā vēstulē.

Jau ziņots, ka Latvija 2018.gadā pabeigusi savulaik plaši apspriesto patvēruma meklētāju pārvietošanas programmu, kopumā no Eiropas dienvidiem uzņemot 374 personas.