Valsts policija aizvadītajā diennaktī veikusi 1648 pārbaudes un sākusi 13 administratīvā pārkāpuma lietvedības par ārkārtējās situācijas dēļ noteikto aizliegumu un ierobežojumu neievērošanu, aģentūra LETA noskaidroja Valsts policijā (VP).
Līdz šim lielākā daļa konstatēto pārkāpumu bijusi saistīta ar pulcēšanās ierobežojumu un pašizolācijas prasību neievērošanu.
Administratīvo pārkāpumu kodekss iedzīvotājiem par valdības noteiktās ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredz naudas sodu līdz 350 eiro. Saeima jau ir pieņēmusi likumu grozījumus šo soda sankciju būtiskai palielināšanai, taču tie vēl nav izsludināti un stājušies spēkā.
Kā iepriekš skaidroja policija, administratīvās lietvedības sākšana automātiski nenozīmē, ka personai tiks piemērots sods. Policija vispirms noskaidro apstākļus un tikai tad pieņem lēmumu.
Savukārt Krimināllikums par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu. Ja minētās darbības izraisījušas smagas sekas, Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.
No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
29.martā valdība nolēma ierobežošanas pasākumus pastiprināt. Uz ārkārtējās situācijas laiku, neievērojot divu metru distanci, proti, turpmāk vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var ne vairāk kā divas personas, personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni arī tad, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā, kā arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.
Valdība arī nolēma, ka VP pēc Slimību profilakses un kontroles centra pieprasījuma varēs pieprasīt un elektronisko sakaru komersanti izsniegt informāciju par konkrētu personu telefona numuru un abonenta atrašanās vietu, ja attiecīgajai personai var būt noteikts inficētas personas vai kontaktpersonas statuss. Saņemtos datus nodos Slimību profilakses un kontroles centram, lai veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu un pārliecinātos par personas sniegtās informācijas par pārvietošanos patiesumu.